Kurvjziežu dzimtā ietilpst dažādi augi, lakstaugi, tropos arī koki, krūmi un liānas. Tie aug gandrīz visos kontinentos un visatšķirīgākajos dabas apstākļos. Ziedkopu apņem vīkals, t.i., stumbra augšlapu (vīkallapu) vainags. Kauslapas ir pārveidojušās par kausmatiņiem vai plēksnītēm. Stobrziedu veido 5 stobriņā saaugušas vanaglapas.
Saulgrieze
Vasaras saulgriezi (suga) vairāk var sastapt dārzos, kur tiek audzēti arī citi ziedi, reti sastopama savvaļā. Stumbrs stāvs, parasti vienkāršs. Lapas pamīšus vai pretējas, vienkāršas, veselas, trīsstūrainas vai eliptiskas. Auglis - pelēki melns šķautņains sēklenis. Kausmatiņu nav, to vietā 2 plēksnes, kas drīz nobirst.
Nakteņu dzimta
Pie nakteņu dzimtas pieder lakstaugi, puskrūmi, krūmi vai nelieli koki ar stāvu vai ložņainu stumbru. Lapas spirāliski sakārtotas, vienkāršas, šķeltas vai dalītas. Šajā dzimtā ietilpst arī indīgi augi, piemēram, dziloņainais velnābols, melnā driģene un tabaka.
Kartupelis
Savvaļā tie aug Dienvidamerikā. Tur tie ir daudzgadīgi augi. Latvijā kartupeļus audzē kā viengadīgos augus. Iestādītajiem kartupeļu bumbuļiem no pumpuriem attīstās laksti un piesaknes. Piesaknes izveido bārkšsakņu sistēmu. Kartupeļa virszemes daļā izaug cers ar 4 — 8 stumbriem. Uz tiem attīstās lapas, kas ir sakārtotas pamīšus.…
