Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
5,49
Ietaupījums:
0,93 (17%)
Cena ar atlaidi*:
4,56
Pirkt
Identifikators:238726
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 19.12.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 20 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Ievads    3
2.  Galveno jēdzienu interpretācija    5
3.  Izglītība likumdošanā    6
4.  Izglītības raksturojums    6
4.1.  Vēsturiskais izglītības skaidrojums    8
4.1.1.  Funkcionālistu viedoklis    8
4.1.2.  Konfliktu teorija    9
4.1.3.  Interakcionistu viedoklis    10
4.2.  Mūsdienu izglītības skaidrojums.    11
4.3.  Augstākās izglītības iespējas    12
4.4.  Izglītība statistikā    14
5.5.  Studentu dzīves apstākļi    17
4.6.  Kreditēšana un ar to saistītās problēmas    18
5.  Pētījuma gaita    23
5.1.  Pētījuma projekta gaita    23
5.2.  Datu analīze    23
6.  Pētījuma rezultāti    23
6.1.  Respondentu sociāli demogrāfiskais raksturojums    23
6.2.  Anketas jautājumu atspoguļojums    25
6.3.  Pētījumā iegūto korelāciju interpretācija    33
7.  Nobeigums - Secinājumi    36
8.  Izmantotās literatūras saraksts    39
9.Pielikums.  Pētījumā izmantotā instrumentārija paraugs – anketa    41
10.Pielikums.  Pētījumā iegūto datu tabulas    45
11.Pielikums.  Statistikas dati    59
12.Pielikums.  Likumdošanas svarīgākie punkti saistībā ar izglītības ieguvi    62
Darba fragmentsAizvērt

7. NOBEIGUMS
Secinājumi
Pēdējo gadu laikā augstskolu skaits ir ievērojami palielinājies, arī studentu skaits pēdējo piecu gadu laikā ir divkāršojies. Var secināt, ka arvien vairāk jauniešu saprot augstākās izglītības nozīmīgumu, proti, ka tā ir “atslēga” uz panākumiem karjerā, uz iespējām izvirzīties savā dzīvē, būtisks aspekts, lai celtu savu pašvērtējumu un dzīvotu pilnvērtīgi un cilvēka cienīgi.
Taču par spīti studētgribētāju skaita pieaugumam valstī vēl joprojām ir vidējās izglītības īpatsvars – 51,1%, pie kam valstī nepārprotami valda maksas augstākā izglītība – aptuveni 70% studē par maksu un tikai 30% par budžeta līdzekļiem. Tieši šis faktors – maksa par augstākās izglītības ieguvi – ir noteicošais tās pieejamībai.
Lai studētu augstskolā, tajā vispirms ir jāiekļūst, izturot iestājpārbaudījumus, bet savā darbā esmu vairāk koncentrējusies uz finansiālo faktoru. Ar katru gadu pieaug maksa par studijām, līdz ar to tas sāpīgi skar ne tikai topošos, bet arī jau esošos studentus. Domājot par topošajiem studentiem, valsts nāk pretī, piedāvājot ņemt studiju un studējošo kredītus, kas augstākās izglītības ieguvi padara pieejamāku. Līdz laikam, kad studiju kredītu izsniedza valsts, problēmu bija daudz mazāk, nekā tagad, kad šo pakalpojumu piedāvā bankas, kurām nāk klāt savas prasības. Tieši šīs prasības sarežģī studētgribētāju ieceru īstenošanu.
Galvenā problēma – nepieciešami divi galvotāji (privātpersonu galvojums nav vajadzīgs bāreņiem, trūcīgajām ģimenēm, ģimenēm, kurās viens apgādnieks ir invalīds, bezdarbnieks; tad galvojumus sniedz pašvaldības). Pie tam, piemēram, Hansabanka pieprasa, ka galvotājam ir jābūt regulāriem ienākumiem tieši Hansabankas kontā. Unibanka šo prasību nedaudz atvieglo – prasot , ka galvotājam būtu regulāri ienākumi virs 100 Ls jebkurā no Latvijas banku kontiem. Galvotāju sakarā var sastapties ar īpatnēju situāciju – topošais students ir visai nabadzīgs, tāpēc spiests ņemt kredītu, tajā pat laikā viņam jābūt pietiekami finansiāli nodrošinātiem draugiem, paziņām, radiem, kas varētu galvot par viņu.
Tā kā no 2004. mācību gada augstskolās tiks uzņemti studenti tikai ar centralizētos eksāmenos iegūto vērtējumu, arī tas, manuprāt, būtiski ietekmēs skolnieka iespējas iekļūt vēlamajā augstskolā un studiju programmā. Manā pētījumā tika konstatēts, ka 55,2% skolnieku savu sagatavotības līmeni vērtē kā viduvēju. Nokārtots skolas centralizētais eksāmens vēl nav viss, stājoties augstskolā paveras cerības iestājpārbaudījumus nokārtot labāk, jo tie tomēr atšķiras, turklāt tādējādi skolniekam tiek dotas divas iespējas sevi parādīt – ja nepaveicas centralizētajā eksāmenā, tomēr ir cerības uz augstskolu testu un līdz ar to cilvēkam paveras iespēja studēt tur, kur viņš vēlas.
Pēc pētījumā iegūtajiem datiem var secināt, ka izvirzītā hipotēze par to, ka “vidusskolas absolventi uzskata, ka savā skolā tiek atbilstoši sagatavoti augstskolu prasībām” daļēji apstiprinās, jo lielākais vairums(55,2%) skolnieku savu sagatavotību novērtē kā viduvēju, bet 40,7% to vērtē kā pietiekošu, tikai 4,1% - kā nepietiekošu.
Mana hipotēze – “sagatavotība studijām lielākoties ir atkarīga no paša skolēna” – apstiprinājās, jo 53,6% no visiem aptaujātajiem skolniekiem atzina, ka tas ir atkarīgs drīzāk no viņiem pašiem, nekā no skolas.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Augstākās izglītības pieejamība Latvijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/238726

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties