Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
5,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:887538
 
Vērtējums:
Publicēts: 18.02.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2011. - 2015. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Atkritumu daudzveidība    5
1.1.  Papīrs, kartons un makulatūra    6
1.2.  Stikla iepakojums    7
1.3.  Elektriskās un elektroniskās iekārtas    7
1.4.  Kompostējamie atkritumi    9
1.5.  Medicīnas atkritumi    10
1.6.  Sadzīves ķīmija    11
2.  Sadzīves atkritumu apsaimniekošana    12
2.1.  Finansējums    14
2.2.  Sadarbība    15
2.3.  Sabiedrības līdzdalība    15
2.4.  Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas problēmas Latvijā    16
3.  Atkritumu šķirošana    18
3.1.  Plastmasas šķirošana    19
3.2.  Stikla šķirošana    20
3.3.  Papīra šķirošana    20
3.4.  Sabiedrības vides apziņas veidošana    21
4.  Atkritumu pārstrādāšanās ātrums    24
4.1.  Komposto atkritumu pārstrādāšanās ātruma pierādīšana    26
4.2.  Papīra atkritumu pārstrādāšanās ātruma pierādīšana    26
4.3.  Atkritumi ar ilgu pārstrādāšanās termiņu    27
4.4.  Latvijas klimata ietekme uz atkritumu pārstrādāšanos    27
  Secinājumi    29
  Avoti    31
  Pielikums    32
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
Autori secina, ka vides kvalitāti ietekmē atkritumu apsaimniekošanas sistēma. Protams, šī atkritumu apsaimniekošanas kvalitāti ietekmē valsts ekonomiskais līmenis. Ja atkritumi netiek pietiekami labi apsaimniekoti un puse no tiem nonāk brīvā vidē, nevis poligonos vai krātuvēs, tad šo atkritumu vielas izplūst un pārvietojas pa pazemes ūdeņiem, tādā veidā ietekmējot vidi un tās kvalitāti. Atkritumu apglabāšanās vietās izšķīstot toksiskajām vielām (smagajiem metāliem un dažādām organiskajām vielām) notiek augsnes un gruntsūdeņu piesārņošana. Bieži vien sliktas atkritumu apsaimniekošanas dēļ tiek piesārņots dzeramais ūdens, jo atkritumi, kuri ir sajaukti poligonos kopā var veidot videi bīstamus savienojumus. Daži atkritumi veido arī toksiskas gāzes, kuras veido siltumnīcas efektu, autori uzskata, ka šādus atkritumu tipus vajadzētu speciāli izolēt. Autori arī uzskata, ka visām Eiropas valstīm vajadzētu būt vienādai atkritumu apsaimniekošanas sistēmai, jo piesārņojums neatpazīst valsts robežas. Tāpēc Latvijā vajadzētu mainīt pašreizējo atkritumu sistēmu, un cik vien iespējams to pielīdzināt Eiropas standartiem.
Autori secina, ka Latvijas sabiedrība nav vēl pietiekami informēta par atkritumu šķirošanas svarīgumu. Aktīvāk būtu jāstrādā medijiem un dažādām organizācijām, kuras ir atbildīgas par sabiedrības informēšanu. Informēta sabiedrība ir reāls spēks šķirošanas popularizēšanai. Autori uzskata, ka šķirošana ir pirmais solis uz sakārtotu atkritumu pārstrādi un veselu vidi. Cilvēkiem jāsaprot, ka ja tiek maksāts nodoklis par atkritumu apsaimniekošanu, tas nenozīmē, ka viņiem ir tiesības piemēslot apkārtējo vidi. Šķirošana sabiedrībai dos ne tikai ilgtspējīgu ieguvumu, bet arī zināšanas par atkritumu ietekmi uz augsni. Autoruprāt, bērni jau sākumskolā būtu jāizglīto par šķirošanu, jo var novērot, ka liela daļa bērnu savus konfekšu papīrus nomet zemē. Daudzi apgalvo, ka nav jēgas šķirot atkritumus, jo tie tāpat nonāks vienā poligonā un tiks atkārtoti pāršķiroti. Tas tā nebūt nav. Sašķirotie atkritumi tiek nogādāti katrs savā poligonā un tiek veikta atkārtota pārstrāde. Sabiedrībai aktīvāk būtu jāsadarbojas ar sava reģiona pašvaldību un jāinformē tā, ja tiek novēroti kādi pārkāpumi sakarā ar atkritumu šķirošanu (piemēram, speciālajos konteineros tiek mesti neatbilstoši atkritumi). Ar nožēlu jāatzīst, ka Latvija vēl ir tikai pašā sākumposmā kārtīgai sabiedrībai, kurai rūp apkārtējā vide. Cilvēki nav ieinteresēti aktīvāk iesaistīties un uzlabot savu apkārtējo vidi, jo informācijas avotos reti parādās pozitīvie apraksti atkritumu šķirošanai.
Autori uzskata un secina, ka liela sabiedrības daļa nav informēta par atkritumu pārstrādāšanās ātrumu brīvā vidē. Tāpēc arī cilvēki neseko līdzi, kā viņi rīkojas ar saviem radītajiem atkritumiem. Vienīgais, kas Latvija palīdz ātrāk sadalīties šiem atkritumiem ir mitrais klimats, kurš nedaudz paātrina sadalīšanās procesu augsnē. Bet tomēr lielu ļaunumu rada sabiedrība, neapzinoties, kādu ļaunu tā nodara videi kaut vai nometot dažus papīrus zemē. Autori secina, ka sabiedrība uzskata, ka šie atkritumu viegli sadalās brīvā vidē un tie nenodara nekādas sekas vides kvalitātei. Pilsētās, sadaloties plastmasas atkritumiem, veidojas putekļi, radot siltumnīcas efektu, tāpēc lēnām sabiedrība jau tiek informēta par šo problēmu un tiek dots risinājums - izmantot ekoloģiskos maisiņus vai lietot tādus maisiņus, kuri ir vairāk kārt lietojami.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties