Kamī dzimis 1913.gada 7. novembrī, Alžīrā. Viņš piedzima franču alžīriešu ģimenē.
Kamī savu tēvu vīnrūpniecības strādnieku nemaz neiepazina. Pirmā pasaules kara laika viņu iesauca franču armijā, un viņš krita 1914. gada septembrī Marnas kaujā. Šī iemesla dēļ pār Kamī bērnības dzīvi valdīja divas sievietes - viņa māte un valdonīgā vecāmāte. Abas sievietes bija lasītnepratējas un grāmatas mājās nebija atrodamas.
1934. gadā viņš apprecēja Simonu Hie, morfīna atkarīgo, bet laulība drīz beidzās abpusējas neuzticības dēļ.
Kamī studeja Alžē universitātē un 1936. gadā sarakstīja diplomdarbu „Kristigā metafizika un neoplatonisms”.
30.gadu nogalē radās Kamī pirmie darbi - pāris eseju ar autobiogrāfisku noslieci un un pirmais romāns „Laimīga nāve”. Pirmo romānu gan Kamī nepublicēja, bet no tā izauga viens no Kamī pazīstamākajiem darbiem – „Svešinieks”.
1940. gadā Kamī apprecēja Fransīnu Fauri, pianisti un matemātiķi. Kaut gan viņš mīlēja Fransīnu, viņš kaislīgi iebilda laulībām, uzsverot, ka tās ir kaut kas nedabisks.
1940. gadā Kamī atstāja Alžīru un pārcēlās uz Parīzi, kur sāka strādāt laikraksta „Paris-soir” redakcijā.
Kara gadus Kamī pavadīja Francijā. Vācu okupāciju viņš smagi pārdzīvoja, it īpaši pēc 1942. gada, kad vācieši okupēja visu Franciju, jo nu viņs bija pilnībā atšķirts no Alžīras, savas sievas, mātes un diviem bērniem. …
