Politiskās partijas

Politisko partiju veidošanās
Latīņu valodā vārds pars nozīmē daļa, kaut kā lielākā sastāvdaļa. Pirmās partijas veidojās Senajā Grieķijā. Tās bija skaitliski nelielas un bez noteiktas organizatoriskās uzbūves.
Mūsdienu politiskās partijas radās Eiropā.
Viens no vecākajiem partiju skaidrojumiem parādījās 19.gs., un līdz pat mūsdienām tiek uzskatīts par vienu no labākajiem: politiskās partijas ir organizācijas, kas vēlēšanu sacensībā cenšas gūt uzvaru cīņā par varu, sacenšoties ar vienu vai vairākām līdzīgām organizācijām.
katra partija cenšas nodrošināt pēc iespējas plašāku sabiedrības atbalstu.[1]
Sākotnēji partijas varēja veidot tikai politiski un ekonomiski priviliģētas grupas
[1] Ievads politikā Politika un tiesības.- Zvaigzne ABC, Rīga, 1998, 387lpp., 64.lpp.
Politisko partiju būtība
Politiskās partijas citu pašdarbīgo organizāciju vidū izceļas ar to, ka tās atspoguļo, pauž un īsteno kādas sociālās grupas intereses nevis kāda atsevišķa sabiedriskās dzīves procesa pārvaldīšanā, bet gan sabiedriskās iekārtas saglabāšanas vai tās grozīšanas problēmu kopumā.
būtiskais ir tās tieksme noteikt vai vismaz ietekmēt sabiedrības pārvaldīšanu kopumā.
visefektīvāk veicams ar valsts varas palīdzību, tāpēc valsts varas iegūšana vai vismaz līdzdalība valsts varā ieņem nozīmīgu vietu politisko partiju plānos un darbībā.
M. Ašmanis skaidro, ka partijas spēj iesaistīt savās rindās daudzus cilvēkus trejādu motīvu dēļ. Vispirms – vēlēšanās kalpot tās grupas, ar ko viņi sevi identificē, interesēm, izkopt un īstenot tās ideoloģiju. Tie ir politiskās cīņas entuziasti, kas veltī savus galvenos spēkus politiskai darbībai. Citi, un to ir vairākums, iesaistās partijā tādēļ, ka simpatizē tās idejām tajā. Viņiem ir svarīgi uzturēt regulāru aktīvu saikni ar politiku, apzināties savu kaut nelielu dalību tajā, savu politisko nozīmīgumu.[1]
[1]M. Ašmanis Politikas teorija.- Zvaigzne ABC, Rīga, 215.lpp., 144.lpp.…