Konfūcisms rodas 6.ds.pr.Kr. Ķīnā laikā, kad sabiedrība piemeklējušas dažādas likstas un nelaimes; sociālie konflikti, jukas un līdzšinējie tikumisko normu sairums. Par mācības pamatlicēju uzskata vēsturisku personu-Konfūciju.
Konfūcija vēlas iedibināt valstī kārtību, veidojot cilvēku attiecības tā, lai sabiedrība līdzinātos lielai ģimenei, kurā valdītu savstarpēja cieņa, uzticība, mīlestība un no senseniem laikiem mantotas tradīcijas. Pēc viņa domām, šis uzdevums būtu veicams, ja katra cilvēka rīcību izdotos saskaņot ar universālo dao likumu, apliecinot tam atbilstošu “cilvēka dabu”. Pamats sabiedrības atjaunotnei var būt atsevišķs cilvēks, kas, cenšoties sevī izkopt “cilvēka dabai” un dao atbilstošas īpašības, spētu sakārtot arī sabiedrību. Konfūcija tiecas izveidot kaut ko līdzīgu cilvēcisko īpašību etalonam-tās sevī vajadzētu iemiesot “cildenajam vīram” jeb dzjuņdzi. Svarīgas “cildenā vīra” īpašības ir uzticība, pienākums un taisnīgums. Taču pati galvenā īpašība ir spēja savstarpējās attiecībās uzturēt un apliecināt cilvēcību-žeņ.
Konfūcisms cenšas visu cilvēka dzīvi pieskaņot nemainīgam uzvedības reglamentam. Vispārpieņemtā norma nosaka ne tikai dzjuņdzi tikumisko uzvedību, bet arī ģērbšanās veidu un matu sakārtojumu. Šie regulatīvie centieni vispilnīgāko izpausmi gūt li principā, kas nozīmē “koptu uzvedību”, ceremoniju, rituālu. Laika gaitā, palielinoties konfūcisma ietekmei, ritualizācijas tendence gūst universālu nozīmi, tā aptver visas cilvēcisko attiecību jomas, kļūstot par Ķīnas kultūras pamatpazīmi. Šādā ziņā Ķīnas kultūra ir unikāla parādība pasaules vēsturē. Ķīnas kultūra ir ceremonijas, rituāla kultūra.
Konfūcisma pamatnostādnes
Konfūcijs uzskatīja, ka valsts veidotāj elements ir ģimene. Ja ir stabila ģimene, būs arī stabila valsts. Lai pārvaldītu valsti, valdnieks nedrīkst būt izšķērdīgs, tad tauta pati viņam sekos. Piespiežot kādu strādāt sev, nedrīkst izsaukt naidu, un savā lielumā nedrīkst būt lepns. Tauta valdnieku patiesi cienīs tikai tad, ja viņš nebūs cietsirdīgs. Jāatceras, ka paēdusi, pārtikusi tauta ir viegli vadāma. Konfūcismā nav vietas vardarbībai, turklāt katra cilvēka uzdevums ir normāli pilnveidoties. Ideāls ir izglītotais, cildenais un gudrais. Jāapkaro rupjība, skopums un dīkdienība.
Konfūcijs uzskatīja, ka esošā Ķīnas sabiedrība ir bez dao, un viņš vēlējās iedibināt valstī kārtību , veidojot sabiedrību tā, lai tā līdzinātos lielai ģimenei, kurā valdītu sensenās tradīcijas: mīlestība, uzticība un cieņa. Ceļš , kā atjaunot Ķīnas valsti, ir atgriezties pie pagātnes. Konfūcijs aicina atgriezties pie patriarhālām attiecībām.…
