Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,49
Ietaupījums:
0,59 (17%)
Cena ar atlaidi*:
2,90
Pirkt
Identifikators:594546
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 05.03.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Hidrīdi
Hidrīdi ir ūdeņraža binārie savienojumi ar tādiem elementiem, kas ir ievērojami mazāk elektronegatīvi par to. Ūdeņraža izotopu (protija, deitērija un tritija) veidotos hidrīdus dēvē attiecīgi par protīdiem, deiterīdiem un tritīdiem.

Reakcijās, kurās H ir oksidētājs (H-1), tas izturas kā halogēns un veido hidrīdus, kas analogi halogenīdiem. (piem., LiH, RbH, BeH2, B2H6, GaH3)

Jonu hidrīdi
Jonu hidrīdi ir baltas, kristāliskas vielas (sāļi) ar augstu t°kušanas. Izkausētiem hidrīdiem piemīt augsta elektrovadītspēja. Elektrolizējot izkausētus hidrīdus, H izdalās uz anoda. Pirmās grupas s elementu hidrīdiem, tāpat kā vairumam šo elementu halogenīdu, ir NaCl tipa struktūra. Pēc ķīmiskajām īpašībām jonu hidrīdi ir bāziski savienojumi.
H- jona veidošanās no H2 molekulas ir endotermisks process, tādēļ pēc oksidējošās aktivitātes ūdeņradis stipri atpaliek no halogēniem. Izteikti jonu savienojumi ir tikai sārmu un sārmzemju metālu hidrīdi, piem., KH, CaH2.

Kovalentie hidrīdi
Kovalentie savienojumi ir hidrīdi, kurus veido nemetāliskie elementi, kas ir mazāk elektronegatīvi kā ūdeņradis, piem., SiH4, BH3 (skābi savienojumi)

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,71 €
Materiālu komplekts Nr. 1137173
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Hidrīdi, kristālhidrāti, peroksosavienojumi”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/594546

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties