Filosofiski - zinātniskā domāšana jaunajos laikos

Ievads
Svarīgākie jautājumi –Kā cilvēki iegūst zināšanas? Kāda ir Dieva loma pasaulē?
Pārmaiņas garīgajā dzīvē, ko dēvē par Jaunajiem laikiem, sākās 17. gadsimtā.
Empīristi – cilvēki, kuri uzskatīja, ka zinātne balstās uz novērojumiem un eksperimentiem.
Racionālisti – cilvēki, kuri uzskatīja, ka svarīgi ir arī tas, kā novērojumos un ekperimentos iepazīto cilvēks “apstrādā”
ar prātu.
Vairāk piekritēju ieguva empīrisms.

Nikolajs Koperniks
Savas idejas balstīja uz 20 000 novērojumu.
Ieviesa radikālas pārmaiņas domāšanas ievirzē, sagraujot agrāko pasaules ainu un radot heliocentrisko pasaules ainu.
Kopernika atziņa: Zeme nav nekustīgs Visuma centrs, bet gan griežas ap Sauli.
Tā nesaskanēja ar reliģisko mācību.
Koperniks savu traktātu iesniedza pāvestam un tikai tad pāvests izlēma vai to nodot atklātībai.
Traktāts nonāca atklātībā, jauno teoriju sāka arī mācīt universitātēs.
Cilvēkus nesatrauca jaunais uzbūves modelis, jo vairums no tiem nespēja līdz galam to izprast. …