Bāzes, skābes, sāļi un oksīdi

Bāzes ir ķīmisku vielu klase, kuru molekulas sastāv no metālu vai amonija joniem un hidroksiljoniem OH−. Ūdenī disociē, veidojot katjonus un hidroksiljonus, tātad uzskatāmas par bāziskajiem hidroksīdiem. Stiprākās ūdenī šķīstošās bāzes sauc par sārmiem. Pēc citas definīcijas, bāzes ir vielas, kuru molekulas ir protonu akceptori (atšķirībā no skābēm, kas ir protonu donori, t.i. atšķeļ protonus). Organiskajā ķīmijā pēc tradīcijas par bāzēm uzskata savienojumus, kas veido sāļiem līdzīgas vielas (aduktus) ar stiprām skābēm, piemēram, alkaloīdus.
Skābes
Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Luisa skābes). Skābju vispārīgā formula ir AH vai AHn (daudzvērtīgām skābēm), kur n ir skābes vērtība. Skābes var iedalīt:
Skābekli nesaturošas skābes (sālsskābe, ciānūdeņražskābe)
Skābekli saturošas skābes
Neorganiskās skābes (sērskābe, slāpekļskābe)
Organiskās skābes (visas organiskās skābes satur skābekli)
Vienvērtīgās skābes (var atšķelt vienu protonu) (sālsskābe, etiķskābe)
Vairākvērtīgās skābes (var atšķelt vairāk nekā vienu protonu) (fosforskābe, ftalskābe).…