Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:227704
 
Vērtējums:
Publicēts: 21.04.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības
A kategorija- vislielākais piesārņojuma daudzums vai risks cilvēku veselībai un videi un lielas ražošanas jaudas vai saražotas produkcijas apjomi
B kategorija- ievērojams piesārņojuma daudzums vai risks cilvēku veselībai un videi un ir atbilstošas ražošanas jaudas vai saražotās produkcijas apjomi
C kategorija - neliels piesārņojuma daudzums vai risks cilvēku veselībai un videi un ir atbilstošas ražošanas jaudas vai saražotas produkcijas apjomi

Otrā pasaules kara sekas
Otrā pasaules kara ķīmiskie ieroči pārsvarā ir nogremdēti Baltijas jūras dziļūdens ieplakās, piemēram, Gotlandes ieplakā.
Tūkstošiem tonnu Otrā pasaules kara laiku ķīmiskā bruņojuma, kas nogremdēts Baltijas jūrā un laiku pa laikam tiek izskalots krastā, var izraisīt nopietnu ekoloģisko katastrofu.

Otrā pasaules kara sēkas
Aptuveni trešā daļa Baltijas jūras dibena noklāta ar šo rūsējošo kara laiku «mantojumu», no kura sāk sūkties indīgās kaujas gāzes, kas nokļūst barības ķēdē. Baltijas jūras piekrastes valstu biologi atklājuši dažādas mutācijas putniem un zivīm.

Programmas Baltijas jūras ekosistēmas atveseļošanai
Tā kā 90.gadu sākumā fosfora mazināšana Baltijas jūrā noritēja veiksmīgi, Zviedrija par lielāku ļaunumu uzskatīja slāpekli un līdzekļus novirzīja gan konkrētiem projektiem, gan pētniecībai. Tomēr jūras stāvoklis nav uzlabojies - zilaļģes vairojas, dzelme turpina atmirt, līči aizaugt un mencas iznīkt.
Pēdējos desmit gadus slāpekļa piesārņojuma novēršanā Zviedrija ieguldījusi desmitiem miljardu kronu, un šāds ekspertu atzinums satriecis zviedru vides speciālistus

Problēmas iespējami risinājumi
Baltijas jūras galvenā problēma ir skābekļa trūkums, uzskata cita Stokholmas Tehniskās universitātes vadībā nesen izveidota starptautiska pētnieku grupa "O2". Milzīga slūžu jeb vārstuļu sistēma 20 metrus zem ūdens virsmas Lielā Belta šaurumā pie Dānijas būtu racionāls risinājums, lai glābtu apdraudēto jūru

Lai sasniegtu nozīmīgus, ilgtermiņa uzlabojumus Baltijas jūras ekosistēmas atveseļošanā, Pasaules Dabas Fonds ar Hipotēku bankas atbalstu veicinās valsts institūciju, uzņēmēju un sabiedrības izpratni par to, kā radīt videi draudzīgu likumdošanas vidi un saimniekot tā, lai nākamajām paaudzēm būtu iespējams baudīt vienu no lielākajām dabas bagātībām - tīru Baltijas jūru.

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties