Aleksandrs Čaks

Aleksandrs Čaks (Čadarainis) (1901. g. 27. 10. — 1950. g. 8. 02.)
Dzejnieks, prozaiķis.
Pirmā pasaules kara laikā bijis bēgļu gaitās Krievijā.
No 1918. līdz 1919. g. studēja Maskavas universitātes Medicīnas fakultātē, piedalījās studentu literāros vakaros un disputos kopā ar futūristiem un imažinistiem.
1920. g. februārī kā medicīnas students tika iesaukts Sarkanajā armijā, kur bija kara komisariāta sekretārs un kultūrpolitiskais darbinieks.
1924. g. viņš beidza Rīgas 2. valsts vidusskolu un atsāka medicīnas studijas Latvijas universitātē, tomēr tās nepabeidza.
1925. g. ieguva skolotāja tiesības un strādāja par skolotāju Drabešos.
Nesaudzīgās kritikas rezultātā A. Čaks saslima un 1950. g. 8. februārī nomira no sirds infarkta.
Bija atturīgs pēc uzvedības.
Nebija praktisks – nemācēja pat naglu sienā iedzīt.
Pēc tīfa ārstēšanas Krievijā Čakam 23 gadu vecumā izkrita visi mati.
Tā paša iemesla dēļ viņš nav atstājis pēcnācējus.
Čaks vienlīdz stipri mīlēja gan sievietes, gan pašu mīlu. Bija īsts romantiķis.
Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis (muzejs) atrodas Lāčplēša ielā 48/50 – 14.
Kopš 2001. gada iznāk “Čaka gadagrāmata”.
Ir nodibināta A. Čaka balva autoriem, kas kādā no mākslas jomām radījuši Rīgai veltītus darbus vai arī pētījuši un popularizējuši Čaka daiļradi.
Viņam veltīts piemineklis Ziedoņdārzā.



…