Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,67 (15%)
Cena ar atlaidi*:
3,82
Pirkt
Identifikators:608136
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 17.03.2016.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 15 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2013.g. - 2014.g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Lauka kursa norises teritorijas vispārīgs ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks raksturojums ()    4
2.  Pirmskvartāra ieži ()    6
3.  Glacigēnie nogulumi un to veidotās reljefa formas ()    9
4.  Ledāju kušanas ūdeņu nogulumi un to veidotās reljefa formas ()    12
5.  Upju ģeoloģiskā darbība ()    16
6.  Holocēna nogulumi un mūsdienu eksogēnie procesi ()    18
7.  Derīgie izrakteņi ()    21
  Izmantotie avoti    24
  PIELIKUMS    26
Darba fragmentsAizvērt

7. Derīgie izrakteņi ()
Par derīgajiem izrakteņiem sauc dabiskus minerālu un iežu sakopojumus zemes garozā, kurus ar mūsdienu tehnikas un tehnoloģijas iespējām var izmantot ražošanā. Tie ir minerāli vai ieži, kurus var izmantot gan tieši, bez pārstrādes, gan arī tie, no kuriem var iegūt metālus vai minerālus, kas ir nepieciešami ražošanā. Derīgos izrakteņus izmanto vairākās saimniecības nozarēs, piemēram, enerģētikā, rūpniecība un lauksaimniecībā.
Nemetāliskos derīgos izrakteņus sauc arī par nerūdu derīgajiem izrakteņiem. Pie tiem pieder liela daļa izrakteņu, kas ir nozīmīgi būvmateriāli vai arī kā izejvielas būvmateriālu ražošanā – būvakmeņi (tufi, granīti, marmori, dolomīti u.c.), smilts, grants, māls, kaļķakmens, dolomīts, ģipšakmens u.c. Tos var iedalīt saistvielu rūpniecības izejvielās, betona liesinātājos un ceļu būves materiālos, stikla smiltīs, keramiskās rūpniecības izejvielās, apdares un dekoratīvajos materiālos u.c. (Strautnieks, [bez dat.]).
Apsekotās teritorijās atrodami: smilts, grants, devona māls, laukakmens, kūdra, sapropelis, dolomīti, kaļķakmens. Dolomītu nogulumi Cēsu dolomīta karjerā pieder augšdevona Pļaviņu svītas nogulumiem. Pašlaik karjerā izveidojusies makslīga ūdenstilpe, jo karjeru darbošanas laikā bija sasniegts grūntsūdens līmenis. Atseguma augstums ir 20 m, bet šobrīd nav iespējams ieraudzīt visu atseguma augstumu un virs ūdens līmeņa redzams tikai 5-8 m augsts atsegums. Atseguma augšējā daļā ir redzami arī kavernozi dolomīti, vietām redzamas tektoniskas un glaciotektoniskas plaisas, kuras veidojušās ledāja svara un spiediena dēļ. Dolomīts ir viens no galvenajiem mehāniski izturīgu akmens materiālu avotiem Latvijā, kurš plaši izplatīts Latvijas centrālajā un austrumu daļā. Ģeoloģiskajā griezumā tie veido augšdevona Pļaviņu, Daugavas un Stipinu svītas karbonātiežu slāņkopu. Pļaviņu svītas raksturīgie dolomīti ir slēpkristāliksi, sīkkristāliski, retāk rupjkristāliski. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,83 €
Materiālu komplekts Nr. 1352944
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Lauka kursa "Zemes zinātne" atskaite”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/608136

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties