Ievads
Skolotāja pēc iepriekšējās stundas turpina par apsveikumu, rosina bērnos veidot locījumu, kuru varētu izmantot apsveikuma iekšpusē kā elementu.
Galvenā daļa
Pirms sākt īsto locījumus skolēniem ir jāpatrenējas locījuma veikšanā, jāsaprot darba gaita. Pirmo locījumu skolēni veic ļoti līdzīgu nepieciešamajam. Skolotāja dod instrukcijas un rāda locīšanas gaitu, kurai seko visi skolēni un izloka tāpat. Lai visiem sanāktu, skolotāja gaida, kamēr visi bērni paveic vienu darbību, tad turpina dodot nākošās instrukcijas. Kad bērni ir veikuši vienu locījumu, kurš ir ļoti līdzīgs nepieciešamajam, tad skolēni izmēģina otru locījumu, kurš būs apsveikuma kartiņā. Locījumu veic divas reizes, pirmo reizi skolotāja dod locīšanas instrukcijas, rādot locījumu gaitu, otro reizi skolēni paši mēģina izlocīt. Darbu veic ļoti rūpīgi kārtīgi iezīmējot ar pirkstu locījuma līnijas, lai varētu veiksmīgāk to paveikt.
Nobeigums
Pēc locījumu veikšanas ielīmē apsveikuma kartiņā veikto locījumu, apzinoties katra sava veidotā darbiņa pielietojumu. Skolēni nosaka darba gaitu kā būtu vispareizāk ielīmēt. Vispirms pielīmē vienu malu, tad tikai otru. Locījums, kurš ielīmēts apsveikumā, kad atver apsveikumu, tas atveras kā puķe.
Pašanalīze
Šī stunda pēc manām domām tika diezgan veiksmīgi novadīta. Pirms sākām locījumu, uzreiz tika pateikts, ka locīsim visi kopā un ja kāds izloka ātrāk, tad jāgaida pārējie. Visi bērni tam sekoja un es rādot locījumu arī sekoju tam, lai skolēni visi būtu izlocījuši konkrēto locījumu tikai tad turpināju tālāk locīt. Šajā stundā grūtības sagādāja tikai locījuma pēdējā darbība, kuru grūti bija nodemonstrēt stāvot visas klases priekšā, skolēniem to bija grūti saprast un izsekot tam līdzi. Tāpēc vajadzēja katram skolēnam pienākt klāt un parādīt individuāli. Tā kā klasē bija tikai desmit skolēni tad tas bija iespējams diezgan ātri to izdarīt, bet ja klasē būtu vairāk skolēnu tad domāju, ka bērni varētu sadalīties grupās un tad skolotāja katrai grupai varētu parādīt pēdējo izlocījumu.
…
