Attiecīgais lēmums skar visus trīs iesniedzējus, jo to tiesības tiek aizskartas vai intereses ierobežotas. Protams, atklāts paliek jautājums, cik pamati ir šo personu prasījumi. Vienā gadījumā tas varētu būt pamatoti, jo attiecīgais stends pilnībā aizsedz kafejnīcas skatlogu, kas negatīvi iespaido tirdzniecības apjomu, kā arī šāda skatloga izvietošana ir pretrunā ar spēkā esošiem normatīviem aktiem. Pārējos gadījumos ir stingri jāizvērtē iesnieguma norādītie apstākļi, proti, norāde uz to, ka jau viena šādā veida stenda atrašanās gājēju tunelī nevar būt par pamatu lēmuma apstrīdēšanai. Tas tieši paasina konkurenci un nav saskatāms nekādi konkurences pārkāpumi. Protams, tas nav Rīgas domes kompetencē risināt konkurences jautājumus. Trešajā gadījumā divu personu iesniegums nevarētu būt par pamatu lēmuma apstrīdēšanai. Būtu jāņem vērā samērīguma princips, proti, iedzīvotāju ieguvums, atļaujot izvietot šādu stendu pretī divu personu iebildumiem par kustību ierobežošanu.
Kārtībā kādā tiek izsniegtas atļaujas un Rīgas domes lēmumu apstrīdēšanas kārtība ir noteikta Rīgas domes saistošajos noteikumos. Lai saņemtu ielu tirdzniecības organizēšanas atļauju darbībai pastāvīgās ielu tirdzniecības vietās un kļūtu par tirdzniecības organizatoru, juridiskā vai fiziskā persona, kura reģistrējusi saimniecisko darbību, attiecīgajā Rīgas domes izpilddirekcijā iesniedz iesniegumu. Izpilddirekcijas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību persona var apstrīdēt pie Rīgas pilsētas izpilddirektora, bet Rīgas pilsētas izpilddirektora pieņemto lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (Rīgas domes saistošie noteikumu Nr.108 „Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība” 69. punkts).
…
