Vispārīgās prasības.
Instrukcijā lietotie termini.
Darbstacija ir darba vieta, kurā atrodas dators un tā darbības nodrošināšanas ierīces (sistēmas bloks, displejs, programmatūra, tastatūra, ievadierīce), kas nosaka operatora un mašīnas saskari. Darbstacija var būt aprīkota arī ar citiem darbam nepieciešamajiem piederumiem, piemēram, printeri, skeneri, modemu, diskiekārtām, tālruni, faksa aparātu, dokumentu statīvu. Pie darbstacijas pieder arī darbam ar displeju nepieciešamā darba telpas daļa, darba galds un darba krēsls.
1.1. Ar datoru patstāvīgi strādāt drīkst darbinieki, kuri apmācīti darbam ar datoru, instruēti darba aizsardzībā un ugunsdrošībā, elektrodrošībā pirmās kvalifikācijas grupas apmērā, pirmās palīdzības sniegšanā traumu gadījumos, kā arī izgājuši obligāto veselības pārbaudi pirms darba uzsākšanas ar displeju, periodiskās pārbaudes, ir iepazīstināti ar darba kārtības noteikumiem.
1.2. Darba aizsardzības prasības darbam ar datoru un nosaka LR MK 2002. gada 6. augusta noteikumi Nr. 343 “Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju”.
1.3. Ja darba vietā pie datora strādā, savstarpēji mainoties, vairāki datora lietotāji, darba vietu aprīkot atbilstoši vairākuma vajadzībām.
1.4. Darbam ar datoru, veselības un sekmīga darba nodrošināšanai, zināt un ievērot:
1.4.1. pamatprasības darba vietas iekārtojumam;
1.4.2. darba higiēnas, darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības prasības;
1.4.3. darba laika un atpūtas režīmi (reglamentēti pārtraukumi) atkarībā no darba maiņas ilguma un slodzes;
1.4.4. autogēnā treniņa metodes psiho fizioloģiskajai atslodzei, vingrojumi fiziskā un garīgā noguruma mazināšanai un vingrinājumi acīm, to noguruma mazināšanai;
1.4.5. savlaicīgi jāiziet obligātās redzes pārbaudes, ja strādā ar datoru vismaz 2 stundas dienā.
1.5. Datora lietotājam jāzina raksturīgākie veselības traucējumi darbā ar datoru un rekomendācijas vides riska faktoru novēršanai.
2. Bīstamie un kaitīgie faktori darbā ar datoru un individuālie aizsardzības līdzekļi to samazināšanai.
2.1. Bīstamie faktori darbā ar datoru ir:
2.1.1. nepareizs darba vietas iekārtojums;
2.1.2. nepietiekams gaisa mitrums telpā;
2.1.3. paaugstināta temperatūra;
2.1.4. paaugstināts trokšņu līmenis;
2.1.5. fiziskās pārslodzes:
2.1.5.1. statiska slodze - sēdošs, monotons darbs piespiedu pozā, muskuļi, cīpslas, nervi un locītavas netiek pietiekami apasiņoti, rodas vielmaiņas traucējumi, sāpes, iestājas ātrs nogurums, roku muskuļi, strādājot ar datora peli, pakļauti statiskai slodzei. Ilgstoša darba rezultātā iespējama „peles slimība”, kurai raksturīgs pastiprināts nogurums, asas, dedzinošas sāpes, tirpšana plaukstās
2.1.5.2. dinamiska slodze - ātrs darba temps strādājot ar datora klaviatūru, plaukstām un pirkstiem dinamiska slodze, plaukstas pamatnes locītavas apvidū iespējama muskuļu cīpslu sabiezēšana kā rezultātā tiek saspiesti šo cīpslu tuvumā esošie nervi un asinsvadi, var attīstīties arodpatoloģija t.s. karpālā kanāla sindroms. Galvenās sūdzības ir nespēks plaukstās un apakšdelmos, pirkstu tirpšana un pirkstu jutības samazināšanās. Sāpes un tirpšanas sajūta parādās galvenokārt naktīs, bet izzūd pēc neliela iestrādāšanās perioda.
2.1.6. nepareizs vai nepietiekams darba zonas, darba telpas apgaismojums;
2.1.7. elektriskās strāvas iedarbība elektroiekārtu bojājumu gadījumos;
2.1.8. psiholoģiskā slodze, stress - laika trūkums, ātrs darba temps, īss darba izpildes termiņš, darbs, kam nepieciešama liela koncentrēšanās;
2.1.9. redzes slodze - neapmierinoši displeja ergonomiskie parametri, nepietiekams tā apgaismojums, atspulgi, apžilbinājumi, displeja infrasarkanā, ultravioletā, redzamās gaismas, kā arī vāja rentgena un zemas frekvences elektromagnētiskā lauka starojums. Šo starojumu intensitāte nepārsniedz pieļaujamo normu robežas un praktiski tie nav kaitīgi veselībai;
2.1.10. displeja elektromagnētiskais un elektrostatiskais lauks, kas iedarbojas uz katru pretēji lādētu putekli gaisā un to pievelk, kā rezultātā ekrāns pārklājas ar putekļiem. Šie putekļi, nonākot darbinieka acīs, rada iekaisumus. Strādājot pie datora, darbinieks acis mirkšķina retāk kā normāli, acu zīlītes palielinās vairāk nekā parasti, bet redzokli sargājošā gļotāda daudz ātrāk izžūst. Zems relatīvais gaisa mitrums
(< 30 %) darba vidē rada paaugstinātu elektrostatisko lauku datora tuvumā un var būt par iemeslu sejas un kakla ādas iekaisumiem, kas izpaužas kā ādas apsārtums, nieze.
2.1.11. nepietiekoša telpas ventilācija;
2.1.12. darba un atpūtas režīma neievērošana;
2.1.13. darbinieka vispārējais neapmierinošs fiziskais stāvoklis.
…
