Zāļu formu dizains

Rūpnieciski ražotu zāļu formas

Nepārtraukta zinātnes attīstība visdažādākajās disciplīnās ļauj attīstīties rūpnieciskajai zāļu ražošanai, un, savukārt, farmaceitiskās industrijas attīstība veicina citu zinātnes nozaru attīstību – galvenokārt inženierzinātnes un medicīniskie pētījumi, kas mūsdienās vairs nevar notikt bez modernas aparatūras.
Rūpnieciski ražojot zāles iegūst daudz lielākus zāļu apjomus, kas tiek ražoti standartizētos apstākļos, notiek obligātā kvalitātes pārbaude, šīm zālēm ir daudz garāks derīguma termiņš kā aptiekā gatavotajām, kā arī tiek ražotas tādas zāļu formas, ko aptiekā negatavo – ampulētie šķīdumi, aerosoli, transdermālās terapeitiskās sistēmas, prolongētas zāļu formas, olbaltumvielas saturošie preparāti kā insulīns, vakcīnas, antibiotikas, inhalējamie pulveri, putas u.c.
Rūpnieciskā zāļu ražošana balstās uz dažādiem procesiem:
1)hidromehāniskie procesi (maisīšana, centrifugēšana, emulģēšana u.c.)
2)mehāniskie (smalcināšana, sijāšana, fasēšana)
3)siltumapmaiņas procesi (sildīšana, dzesēšana, ietvaicēšana)
4)masas apmaiņas procesi (ekstraģēšana, šķīdināšana, absorbcija).

Zāļu ražošana rūpnieciski parādījās 18.gs., ar katru gadu prasības rūpnīcām pieaug, tagad noteicošās direktīvas ir Laba ražošanas prakse. 20.-30. gados Latvijā bija ap 20 ražotņu, bez tām 37 bija ārzemju firmas (arī Bayer, Ciba, Merck, Hoffmann La - Rosh), ražoja ne tikai zāles, bet arī krēmus, emulsijas u.c, lai rūpnīca varētu eksistēt kā pelnošs uzņēmums. Šobrīd Latvijā redzamākie ražojošie uzņēmumi ir Grindex, Olainfarm, Rīgas farmaceitiskā fabrika, Kalceks, Farmsintēze, Silvanols u.c.
1984.gadā ASV tika izdots patentu aizsardzības akts, lai aizsargātu oriģinālpreparātu izgudrotājus un ražotājus, jo ārkārtīgi strauji sāka attīstīties ģenērisko zāļu ražošana.
Jaunu zāļu izstrādāšana un apstiprināšana dažkārt var ilgt ap 12 gadiem.…