Zviedru laiki Vidzemē
Zviedru karapulki Kārļa IX vadībā iebruka LV teritorijā jau 1660. g. 1605. g. – kauja pie Salaspils, zviedri zaudē iekarojumus LV teritorijā. 1621. g. iebrukums Gustava II Ādofla vadībā. Reformas. Augstākā amatpersona guberņās bija ģenerālgubernators. Guberņa -> apriņķi -> pils tiesas. Augstākā galma tiesa jeb hoftiesa [nepatika vietējā muižniecībā, jo ierobežoja patvaļu pret zemniekiem]. Atļautā ticība – luterānisms. Reliģiskos jautājumus risināja konsistorija. Cīņa pret līgavu zagšanu. Skolas zemnieku bērniem. Vidzemes tirdzniecība tika aplikta ar augstām muitas nodevām, centās traucēt Kurzemes ostu darbību. Landtāgi – dižciltīgo muižnieku pārstāvniecības sapulces. Klaudijs Tots – Policijas noteikumi, kuros tika noformulēta dzimtbūšana. Visi zemnieki tika tiesiski vienādoti. Muižu redukcija – muižu atsvabināšana valsts labā. 1681. g. – lielā redukcija – pārbaudīja dokumentāciju un uzmērīja zemi. Iznomāja jauniegūtās muižas to agrākajiem īpašniekiem. Arkla revīzija, zemes vērtēšanas rezultātus ierakstīja vaku grāmatās. 1696. g. – „Ekonomijas reglaments” – muižas nomnieks nedrīkst padzīt zemnieku no viņa zemes. Johans Reinholds Patkuls.
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes hercogiste izveidojās 1561./62. g. Gothards KJetlers – pēdējais Livonijas ordeņa mestrs. 1570. g. muižniecība panāca aktu – Gothards privilēģiju – lēņi kļuva par alodiem (privātīpašumu), muižniecība tika atbrīvota no nodokļiem un muitām. 1617. g. – 2 likumi – Valdības formula un Kurzemes statūti – hercogistes valsts pārvaldes sistēma un funkcijas. Hercoga padome – ierobežoja hercoga varu. Vairums kurzemnieku bija luterāņi.
Hercogs Jēkabs
Jēkabs Ketlers (1610 – 1682). Kuģniecība, koloniālā politika. Organizēja lauksaimniecību, ierīkoja vīna dārzus, trīs kuģu būvētavas, manufaktūru tīkls. Papildu klaušas un nodokļi cilvēkiem.
…
