Vai Latvijā būtu nepieciešama pāreja uz prezidentālu republiku

Mūsdienu moderno republiku pirmsākumi meklējami ASV Konstitūcijā, ko pieņēma 1787.gadā. Tad pirmo reizi vēsturē tika izveidota valsts galvas institūcija prezidenta formā atšķirībā no monarha, kurš bija valsts galva jau tolaik tik ļoti izplatītajās monarhijās.1 Latvijas prezidenta pirmsākumi meklējami 1922. gadā, kad par Latvijas Republikas pirmo prezidentu tika ievēlēts Jānis Čakste. Viņš bija pirmais Latvijas Republikas prezidents un viņa uzdevumos ietilpa jaunās Latvijas valsts reprezentācija.2 Lai varētu viennozīmīgi atbildēt vai Latvijai būtu nepieciešams pāriet uz prezidentālu republiku, ir nepieciešama rūpīga analīze.
Prezidentālisma pamatiezīme ir dalītā leģitimitāte, respektīvi, tas nozīmē, ka tauta tieši ievēl gan likumdevēju, gan prezidentu. Vēlos norādīt, ka prezidentālās republikās valsts galvai – prezidentam ir daudz plašākas pilnvaras nekā izpildvaras līderim parlamentā. Prezidents pilda reprezentatīvās funkcijas, kā arī vada valdības darbu.3 Tātad, viena no galvenajām prezidentālu valstu pamatpazīmēm ir tā, ka salīdzinājumā ar citu modeļa republikām, prezidenta funkcijas ir visai plašas, jo prezidents vienlaikus ir arī izpildvaras galva, prezidents ir politiski un administratīvi patstāvīga persona, valdība nav atbildīga parlamentam, bet gan prezidentam. Prezidentam nav tiesību atlaist parlamentu, parlamentam nav tiesību izteikt neuzticību ministriem.4
…