Izņēmumi no ziņu noslēpuma aizsardzības – ziņas par sastādītajiem aktiem un darbībām sniedzamas:
1.tiesai, prokuroram un izmeklēšanas iestādēm sakarā ar amata pienākumu pildīšanu;
2.citām valsts iestādēm vai amatpersonām, kā arī citām privātpersonām – ar tiesas atļauju;
3.Tieslietu ministrijai un Latvijas Zvērināti tiesu izpildītāju padomei – bez ierobežojumiem (piemēram, ZTI disciplinārlietu vajadzībām).
Profesionālā riska apdrošināšana – ar ZTI profesionālo darbību radīta zaudējuma risks ir obligāti apdrošināms.
Tiesu izpildītāja atbildība – gan disciplinārā, gan kriminālā, gan civiltiesiskā kārtā saucami pie atbildības. Disciplinārlietas ierosina Latvijas ZTI padome par kolēģijas statūtu pārkāpumu, profesionālo ētikas normu pārkāpšanu.
Disciplinārais process ir sarežģītāks – trīspakāpju:
1)lēmumu par lietas ierosināšanu pieņem Padome un nosūta uz tieslietu ministriju, lai tā nodotu disciplinārlietu izmeklēšanas komisijai;
2)ministrs pieprasa paskaidrojumus, pēc tam nosūta lietu komisijai (arī visus materiālus);
3)lietu izskata disciplinārlietu izmeklēšanas komisija – to veido 2 zvērināti tiesu izpildītāji, ko ievēlē Kopsapulce un 2 tieslietu ministrijas pārstāvji, kā arī viens AT norīkots tiesnesis (komisiju apstiprina uz diviem trim gadiem, taču konkrēts tiesu izpildītājs komisijā var darboties tikai divus termiņus pēc kārtas).
ZTI regulējumā no citām tiesu varas profesijām ir atšķirīgi tas, ka noteikta dubultā soda nepieļaujamība – ja ir jau ierosināts civilprocess vai kriminālprocess pret tiesu izpildītāju, tad disciplinārlietas ierosināšanu atliek līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim.
ZTI ir pienākums nodrošināt savu saimniecisko darbību vismaz „pa nullēm” – bet šāda situācija parasti izraisa VID šaubas par pārāk skaudru nodokļu optimizāciju. Nodokļu maksāšana ir pienākums pret tiesu varu, nodokļu parādi liecina par pienākumu pret valsti nepildīšanu.
…
