TIESĪBAS TOTALITĀROS REŽĪMOS. Totalitārisma iezīmes. 1.Valsts kontrole pār personu. 2.Valdīšanas represīvo metožu savienošana ar plašu politisku demagoģiju par nemantīgo slānu tiesisko aizsardzību. 3.Valdošo aprindu balstīšanās uz armiju, policiju un citām represīvām instancēm. 4.Vadoņa neapstrīdama vara. 5.Varas mistifikācija. 6.Izpildvaras dominante pār likumdošanas varu. 6.Parlamentāro struktūru darbības paralīze. 7.Vēršanās pret atsevišķu grupu pārstāvjiem (piem. bagātiem). 8.Pseidozinātniskums (vēsturiskais materiālisms, rasu teorija). 9.Varas estētika (monopols uz mākslu, propagandu, estētiku). 10.Kolektīvisms- kolektīvs augstāk vērtēts par ģimeni. 11.Utopiski mērķi (komunisms). 12.Nicina liberālismu.
Nacionālsociālisti sterilizē personas, kurām piemita: pārmantoti vājprātība, kurlums, aklums, distrofija, šizofrēnija, mentālā depresija. Ikviens var pieprasīt sev sterilizāciju; ja nespēj vai nav 18 gadu, tad viņu sterilizē ar vecāku, aizbildņu atļauju.
Komunisti par sociālās netaisnības cēloni uzskata privātīpašumu, kas ļauj cilvēkam ekspluatēt cilvēku. Sabiedrība dalās divās nesamierināmās šķirās – proletariātā un buržuāzijā. Šķiru cīņa nenovēršami noved pie proletariāta diktatūras, kas ir pāreja uz bezšķiru, bezvalsts sabiedrību. Sabiedrības ‘bāze’ ir ekonomiskā struktūra, bet tiesības ir ‘virsbūve’. Tiesības ir šķiru cīņas ierocis, kas kalpo valdošo šķiru interešu aizsardzībai. Komunistiem šķiet, ka kodificētās tiesības var aizstāt ar revolucionāro tiesisko apziņu. Proletariāta diktatūras apstākļos tiesības ir tikai proletariāta šķiras griba, kas padarīta par likumu, griba, kuras saturu nosaka proletariāta šķiras materiālie dzīves apstākļi. Josifs Džugašvili (Staļins): Valsts ir mašīna valdošās šķiras rokās, lai apspiestu savas šķiras ienaidniekus. - Viss sabiedrības ļaunums rodas no privātīpašuma. Tiklīdz tas un iespēja piesavināties ražošanas līdzekļus būs iznīcināti un kalpos visiem, tā radīsies komunistiskā sabiedrība, kur cilvēks neekspluatēs cilvēku, tā valsts un tiesības atmirs. 1917.g.5.decembrī Džeržinskis izveido ČEKU - (Всероссийская чрезвычайная комиссия, ВЧК) cīņai pret vecā režīma ierēdņu iespējamo sabotāžu, revolucionārās kārtības pārkāpumiem, iespējamiem streikiem. Čekistiem ir tiesības izrēķināties bez tiesas ar padomju varas ienaidniekiem, kuru kategorijā var iekļaut jebkuru, jo nekādi likumi nedarbojas. Tiek izveidotas ‘troikas’- trīs cilvēku kolēģija ar neaprobežotām pilnvarām un privilēģijām. 1918.g.5.septembrī valdība pieņem dekrētu par sarkano teroru. Tajā paredzēts ierīkot koncentrācijas nometnes un nošaut visas personas, kurām ir kāds sakars ar baltgvardu organizācijām, sazvērestībām un dumpjiem. Jāiznīcina pēc iespējas vairāk buržuāzijas, prasot viņiem, kāda viņu izglītība un kādu amatu viņi ieņem.
Kriminālkodekss ir šķirisks – tas aizsargā ‘sociālistisko īpašumu’ un ‘padomju iekārtu’. Noziedzniekus klasificē no politiskā viedokļa divās kategorijās. 1.Darbaļaudis, kas nejauši kļūst par kriminālnoziedzniekiem, ir jāizārstē no ļaunuma. 2.šķiras ienaidnieki iemieso ļaunumu un ir neārstējami. ‘Bēdīgi slavenais’ 58.pants.- Par kontrrevolucionārām uzskatāma jebkura darbība, kas tiecas gāzt, graut vai vājināt strādnieku-zemnieku padomju varu; vai gāzt vai vājināt PSRS ārējo drošību, kā arī ja tādas darbības veiktas pret jebkuru citu darbaļaužu valsti, kas neietilpst PSRS.- Kontrrevolucionāru noziegumu nevar izdarīt aiz neuzmanības. 1939.01.10. un 1956.03.08. izdod direktīvu ČEKAS vadītājiem par ARESTĒTO SPĪDZINĀŠANAS NEPIECIEŠAMĪBU, ja viņi bezkaunīgi atsakās izdot sazvērniekus, mēnešiem ilgi nesniedz liecības, cenšas traucēt brīvībā esošo sazvērnieku atmaskošanu un tādā veidā arī cietumā cīnās pret padomju varu. Pieredze pierāda, ka spīdzināšana dod labus rezultātus, ievērojami paātrina tautas ienaidnieku atmaskošanu, un tā turpmāk obligāti pielietojama pret neapbruņojošamies tautas ienaidniekiem.
JĒRINGA TIESĪBU IZPRATNE. Cilvēks ir teleoloģiska (mērķtiecīga) būtne, kura galvenās intereses ir ciešanu novēršana un baudas iegūšana. Visnenozīmīgākam cilvēkam sabiedrībā ir sava funkcija citu labā, neviens nespēj dzīvot bez citiem.
Vardarbīgās tiesību teorijas: Gumplovičs. Tiesības izstrādā organizētas valdīšanas apstākļos. Valstī stiprākais mazākums vienmēr valda pār vājāko vairākumu. Balstoties uz spēka pārākumu, valdošie piespiež vājākos darboties savā labā, gūstot no tā visādus labumus. Valdošo izdevīgums ir sabiedriskās organizācijas tiešais mērķis.
…
