Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,72 (18%)
Cena ar atlaidi*:
3,27
Pirkt
Identifikators:479319
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 08.12.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

1. Tiesību teorijas jēdziens un priekšmets.
Tiesību teorija ir vispārināta zināšanu sistēma par tiesībām un tiesiskajām parādībām, to būtību, attīstību, funkcionēšanu un nozīmi sabiedrībā. Tā pētī tiesisko īstenību (realitāti) valstī.
Tiesību teorijas priekšmets sniedz atbildi uz to, ko attiecīgā zinātne pēta. Tiesību teorijas priekšmetu veido tiesību pamat likumsakarības, to būtības izzināšana, nozīme un attīstība sabiedrībā. Tā pētī tiesību izcelšanās cēloņus, tiesību būtību, formas, funkcijas, sistēmas un citus ar tiesībām saistītus jautājumus.
Tiesību teorija ir sabiedriska, politiski-juridiska, teorētiska un filozofiska (metodoloģiska) rakstura zinātne.
Tiesību teorijas metodes (grieķu valodā – methodos - burtiski: „ceļš uz kaut ko”) – pašā vispārīgākajā nozīmē mērķa sasniegšanas veids, zināmā veidā nokārtota darbība. Tiesību teorija lieto dažādas tiesisko parādību pētīšanas metodes: indukcijas, dedukcijas, socioloģisko, vēsturisko, dogmatisko u.c. metodes, kā arī matemātikas metodes (saimnieciskā statistika, tiesu statistika u.c.); skaitļojamo tehniku dažādu juridisko materiālu apstrādē un tiesību avotu uzskaitē.

2. Tiesību izcelšanās.
Vēsturnieki aizstāv 2 pozīcijas – 1) tiesības kā attiecību regulators veidojās, sākot ar valsts veidošanos; 2) tiesību veidošanās sākās sabiedrības pirmsvalstiskos veidojumos; te attiecības regulēja mononorma – reliģijas normas, tikumības normas, tiesību normas)
Zinot tiesību izcelsmes avotus var atklāt likumsakarības, kuras var izmantot tad, kad tiesības pāriet no vecā kvalitatīvā stāvokļa jaunā kvalitatīvā stāvoklī. Jaunas tiesības rodas uz veco tiesību bāzes. Jaunas kvalitatīvas tiesības radās sociālo revolūciju gaitā un rezultātā. Cēlonis – vecās sabiedrības tiesības objektīvi ar laiku noveco, nespēj apkalpot vecās sabiedrības radušās sabiedriski ekonomiskās attiecības.
Tiesību rašanās ir ilgstošs process. Tiesību rašanās pasaules reģionos notika dažādos laikos un ļoti dažādās formās. Tiešo liecību par šo procesu visbiežāk nav.
Teoloģiskā teorija. Reliģiskais ideālisms ir viens no doktrīnu veidiem, kas tiesību jomā mēģināja nopamatot tiesības un to autoritāti, balstoties uz ideāliem priekšstatiem par justīciju, kas savukārt kļuva par pamatu ideālajām tiesībām. Spilgtākais teorijas pārstāvis Akvīnas Toms izveidoja filozofisku mācību – atomisms – katoļu baznīcas doktrīna, vēlāk šo mācību modernizēja un radās neotomisms. Saskaņā ar atomismu, tiesību sfēra ir: taisnības sfēra; patiesības sfēra.
Taisnīgums ir patstāvīga tieksme atmaksāt savu. Darbība, kura realizē šo tieksmi un ir līdzsvarota ar citu līdzīgu darbību, ir tiesības. Tiesībām piedēvēta līdzsvarojoša funkcija. Tieksme pēc taisnīguma u.c. tieksmes. Līdzsvarošanas likums pasludināts par mūžīgu likumu un dievišķā prāta izpausmi, tieši iekļauts Dieva sastāvdaļā. Pastāv pats par sevi un no tā atvasina visus citus likumus. Teoloģiskās teorijas neotomisma teorijas viedoklis sakrīt ar dabisko tiesību teoriju. Teoloģiskā teorija plaši tika pielietota feodālisma periodā. Tomēr pašlaik šī koncepcija pārstāv Vatikāna oficiālo doktrīnu. Pēc šīs teorijas, valsts ir Dieva gribas izpausme, praktiskā Dieva gribas turpinājumiem. Šo teoriju racionāli nevar pierādīt, bet nevar arī atspēkot. Tā ietekmē citas teorijas.
Patriarhālā teorija. Šīs teorijas pamatlicējs ir Konfūcijs. Teorija pamatā saista tiesības ar ģimeni; valsts pielīdzināta ģimenei. Konfūcijs izprata valsti kā lielu ģimeni, bet valdnieka politisko varu pielīdzināja tēva varai; attiecības ar sabiedrību – tēva un dēla attiecības. Tēvam jārūpējas par saviem bērniem, ja tie ir paklausīgi. Reglamentēts jautājums par vecāku cilvēku attiecībām ar jaunākiem. Visas attiecības un prasības nostiprina paražas, rituālu un morāles normu kopums, ko sastāda feodālās sabiedrības. Šie kodeksi orientēti uz godbijību, pienākumu precīzu izpildi.
Tradicionālās tiesības – Āzijas valstīs (Ķīnā u.c.) tradicionālās tiesības nav tādas kā tēva tiesību normas, jo to pamatā ir paražas. Tradicionālās tiesības ir labi garantētas.
Patriarhālās teorijas piekritēji – Aristotelis, Filmers, Mihailovskis.
Monarha vara – dabisks turpinājums tēva varai, kas rūpējas par savas ģimenes locekļiem un panāk viņu paklausīgumu.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Tiesību teorijas vispārīgie jautājumi”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/479319

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties