Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
5,99
Ietaupījums:
1,02 (17%)
Cena ar atlaidi*:
4,97
Pirkt
Identifikators:740771
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 13.10.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Laikposms: 2009.g. - 2009.g.
Darba fragmentsAizvērt

1. Kontin (Romāņu-ģermāņu) un Padomju (Kolektīvistisko) tiesīb. sistēmu salīdzinošs raksturojums. tiesīb. sistēma — tiesīb. nozaru kopsakarība, kurā izpaužas sabiedrības vispārobligāta griba. Juridiskajā literatūrā izteikts arī cits viedoklis, proti, ka tiesīb. sist ir objektīvi pastāvoša tiesīb. uzbūve (struktūra), kas izpaužas vienoto tiesīb. iedalīšanā atsevišķās daļās (nozarēs, institūtos), kas ir savstarpēji saistītas. Raksturojot tiesīb. sist, vispirms vajadzētu sākt ar tās pamātposmu — tiesīb. normu, kas ir attiecīgās valsts tiesīb. izejas elementi, "ķieģelīši". No šiem "ķieģelīšiem" veidojas tiesīb. institūti, t.i., dažādi bloki kā regulatīvajā, tā tiesīb. aizsar¬dzības jomā, piemēram, valsis dienesta institūts, militāro noziegumu insti¬tūts, ķīlas tiesīb. institūts u. c. Bet no šiem blokiem — tiesīb. institūtiem — izveidojas tiesīb. nozares, t. i., daudz lielāki tiesīb. iedalījumi, tā sakot, tiesīb. "celtnes" veseli stāvi un dienesti, piemēram, civilT, krimināl¬T, adm tiesīb. u. c. Visas šīs tiesīb. nozares veido tiesīb. kopumā, t. i., attiecīgās valsts tiesīb. sistēmu. Romāņu-ģermāņu tiesīb. ir starpnacionālā vai t.s. pasaules tiesīb. sistēma, kura vēsturiski izveidojās uz romiešu tiesīb. materiālo normu pamata. Mūsdienu pamatu šai sistēmai veido galvenokārt Francijas un Vācijas T. Kontinentālo tiesīb. galvenais avots ir likumi, kodeksi. Taču arvien lielāku lomu sāk spēlēt arī tiesu precedenti. tiesīb. normām piemīt vispārējs raksturs, jo tās regulē samērā plašu sabiedrisko attiecību loku. Visa tiesīb. sistēma dalās tiesīb. nozarēs. Vispārīgās no tām ir publiskās un privātās T. Kontinentālo tiesīb. ģeogrāfija ir pietiekami plaša, tā apstāv valstīs, kur juridiskai zinātnei ir vissenākā vēsture un tā izveidojās uz romiešu tiesīb. recepcijas pamata (imperatora Justiniāna kodifikācijas), Senajā Grieķijā un Eiropas augstskolu centienu rezultātā. Apskatot romāņu-ģermāņu TS, priekšplānā izvirzās TN, kuras tiek uzskatītas par tādām uzvedības normām, kas atbilst taisnīguma un morāles prasībām. Šo tiesīb. pamatā ir tādi avoti, kā, piemēram, romiešu civilT, ģermāņu paražu tiesīb., viduslaiku teologu pētījumi un dabiskā tiesīb. filozofija. TS ir raksturīga tendence veidot kodifikācijas un tiekties pēc vienkāršības un skaidrības normu sastādīš. Tām raksturīgs princips, ka rakstīta norma dominē pār tiesnešu viedokli vai pārliecību. Šī tiesīb. sistēma izplatījās gan Eiropas valstīs gan citur kolonizācijas un labprātīgās recepcijas rezultātā. Izmaiņas tiesīb. saturā ienesa varas dalīš teorija. Tika pozitīvi ietekmēta tiesību norm.kodifikācijas uzsākš, kas veicināja jur pozitīvisma attīstību. Vēstures gaitā KT aptvēra visu Eiropu, izņemot Angliju. Nāciju un nacionālā valstiskuma izveidoš sniedza šīm tiesīb. tiesiskā nacionālisma elementus. Šis process noslēdzās ar nacionālās likumdoš, kodeksu izveidi. 20.gs. sākumā no r–ģ tiesīb. loka atdalījās izveidojušās sociālistiskās tiesīb., kuras pamatojās uz 19.gs. izveidojušos juridisko pozitīvismu un tam piemītošo normatīvismu. Likumi r–ģ tiesīb. ir svarīgākais tiesīb. avots, tomēr blakus lik pastāv arī citi tiesīb. avoti– paražas, virknē Eiropas civilkodeksos ir nostiprinātas normas, kas ļauj piemērot paražas, pastāvot robiem likumdoš. Ilgu laiku tiesīb. doktrīna bija kā viens no svarīgākajiem tiesīb. avotiem r–ģ tiesīb. saimē. R–ģ tiesīb. ir raksturīga tiesīb. principu atzīš par tiesīb. avotu. Tas atspoguļo tiesīb. sasaisti gan ar sab-bā noturīgām paražām un uzskatiem, gan ar taisnības prasībām. Mūsdienās principi visbiežāk ir atrodami atsevišķu lik, konstitūciju tekstos, kā arī tie ir jāatsavina no tiesīb. vai kopumā no visas TS, lai tos varētu pielietot jaunajos gadījumos. Šīs tiesīb. ir kodificētas. KT galv. avots ir likumi, kodeksi, taču ar vien lielāku komu sāk ieņemt tiesu precedenti. Latv tiesīb. sistēmā nozīmīgu lomu ieņem Romas juristu izveidotais klasiskais tiesīb. iedalījums. Atkarībā no tā, kādās attiecībās atrodas indivīds katrā konkrētajā gadījumā pret sab-bu- tiesīb. tiek iedalītas publiskajās un privātajās T. Piemēram, civilT pieder pie privātajām tiesīb., bet kriminālT pie publiskajām T.
Padomju (kolektīviskā) tiesīb. sistēma ir mantojusi dažas romāņu, ģermāņu tiesīb. sistēmas iezīmes (jurid zinātnes terminoloģiju, struktūru, normu koncepcijas. tiesīb. skata kā sab-bas ekonomisko organizācijas un pilsoņu audzināš instrumentu. Pirmo reizi parādījās PSRS. Pēc otrā pasaules kara šī sistēma aptvēra Centrālās un Austrum- Eiropas, kā arī Balkānu valstis, Ziemeļkoreju, Vjetnamu un Kubu. Padomju tiesīb. pēc savas iekšējās struktūras nav mehāniskas tiesību norm.sakopojums, bet gan ir noteikta savstarpēji saistīta tiesīb. nozaru sistēma. Kā svarīgākās padomju tiesīb. nozares būtu minamas padomju valstsT, adm tiesīb., finansu tiesīb., zemes tiesīb., civilT, darba tiesīb., kolhoza tiesīb., ģimenes tiesīb., kriminālT, laboš darbu tiesīb., kā arī starptautiskās T. Katra no šīm nozarēm sastāv no tiesīb. institūtiem. Nozīmīgs fakts ir tas, ka šajā sistēmā tikpat kā izzuda privāt ties. Jo pastāvēja vairāk valsts īpašums un mazāk privātīpašums. Publiskās tiesīb. bija kā galvenais tiesīb. bloks. Kolektīviskās tiesīb. ir sab. ekonomiskās organizācijas un pilsoņu audzināš instruments. Brīvās valstīs tiesīb. ievēroš vispirms ir ieinteresēti cilvēki, tad valsts, bet kolektīviskajās valstīs ir otrādi. Kolektīvisko tiesīb. sistēmās juridisko normu pārkāpš ir darbība, kas vērsta pret komunistiskās sab-bas izveidošanos. Tādā veidā kolektīviskā jur kārtība nes nesalīdzināmi vairāk politisku centralizētu un piespiedu raksturu, nekā brīvas sab.juridisku kārtību. Šī tiesīb. saime savu nosaukumu ieguvusi no komunisma ideoloģijas galamērķa – sociālisma. Latv un pārējā PSRS inkorporētās valstīs pastāvēja sociālistisko tiesīb. paveids – padomju T. Savu teorētisko pamatojumu sociālistiskās tiesīb. guva 19.gs. uzplaukušajā juridiskajā pozitīvismā un tam radnieciskajā tiesību teor.-normatīvismā. No jur pozitīvisma tika paņemta tās centrālā atziņa, ka tikai valsts izdotās rakstiskās normas ir vienīgi tiesīb. avoti. Valsts tika atzīta par lik vienīgo radītāju, par tiesīb. un taisnības noteicēju un interpretētāju. Valsts varas dalīš teorija, ko kontinentālās Eiropas tiesīb. lokā jau konstitucionāli atzina par valsts organizācijas un tiesu varas neatkarības pamatu, tika nodēvēta par “buržuāzisku izdomājumu” un principā noliegta. Tieši tāds pats vērtējums un “liktenis” tika piešķirts dabiskajām tiesīb., jo arī tās traucēja valsts varas visvarenībai. Privātīpašums un reizē ar to tiesīb. sfērā arī privātās tiesīb. tika “atceltas”. Toties nesalīdzināmi paplašinājās publisko tiesīb. nozīme. Minētie faktori noteica arī tiesīb. izpratni. Par tiesīb. tika atzītas tikai valsts izdotās vai sankcionētās normas. Visu šo normu kopums, neraugoties uz to, vai tas ir lik, instrukcija vai cita veida valsts institūciju izdota vai sankcionēta TN, veidoja sociālistisko tiesīb. sistēmu. Teorētiski ārpus tiesību norm.priekšrakstiem un “sociālistiskās tiesiskās apziņas” nepastāvēja nekas tāds, kas varētu ietekmēt gadījumu risināš. Netika atzīta ne tiesīb. principu, ne tiesu prakses, ne taisnīguma prasību spēja ietekmēt gadījumu izlemš. Pieņemamāki izlikās priekšstati, ka visa regulēš veicama ar valsts varas izdotiem, konkrētiem, visiem saprotamiem priekšrakstiem.

2. tiesību norm.satura tipveida sastāvdaļas, normas struktūras raš. Struktūra - "viengabalainu" priekšmetu, parādību, procesu sastāvdaļu, elementu, pušu stingri, relatīvi noturīgie sakari, attiecības. tiesību norm.saturā izpaužas kāda tās pazīme, kas atšķir tiesību norm.no citiem normu veidiem. Lai izkristalizēto šo pazīmi, lietosim divas izpratnes: gnozeoloģisko un funkcionālo. tiesību norm.no gnozeoloģiskā aspekta tiek skaidrota kā pamatatzinums, kurā atspoguļojas nepieciešamība noteiktā veidā sakārtot nozīmīgākās tipiskās sabiedriskās attiecības; tiesību norm.šī nepieciešamība parādās kā formāli nostiprināts pienāk. un ar to saistītās T. No funkcionālā aspekta tiesību norm.ir sociālās pašregulācijas piespiedu vai veicināš līdzeklis, kas tiek noformēts kā priekšrakstu konstrukcija, kuras saturs ir ar tiesīb. un pienāk. nosacīta tipveida uzvedība, attiecības un kuru veido un piemēro pārsvarā valsts. Šo divu definīciju krustpunktā nonāca tāds tiesību norm.rādītājs (pazīme) kā speciāli juridiskais saturs – ar normu palīdzību regulējamo sabiedrisko attiecību dalībnieku formāli nostiprinātas tiesīb. un pienāk.…

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,92 €
Materiālu komplekts Nr. 1123881
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Tiesību teorija”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/740771

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties