Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,52 (13%)
Cena ar atlaidi*:
3,47
Pirkt
Identifikators:807375
Vērtējums:
Publicēts: 04.10.2016.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Laikposms: 2015.g. - 2016.g.
Darba fragmentsAizvērt

47. Interešu filozofija tiesībās.
Par interešu jurisprudences klasiķi tiek uzskatīts vācu tiesībzinātnieks Filips Heks.
Katra jauna likuma rašanās saistīta ar cīņu starp pārējām interesēm, un likums ir aicināts atrisināt šo interešu konfliktu. Tāpēc tiesība ir šo pretstāvošo interešu cīņas produkts. Tiesības mērķa sasniegšanas pakāpe ir atkarīga no to interešu ietekmes, kuras regulē likums. Interešu konflikts, kas ir pamatā katram likuma noteikumam (pantam), ir jāpakļauj nopietnai analīzei.Tiesnesim ir jāsaskaņo intereses un jāatrisina konflikti pušu starpā tieši tāpat, kā to dara likumdvējs, kaut arī atbilstīgi F. Heka shēmai likumdevēja veiktajam intrešu novērtējumam ir proritāra nozīme salīdzinājumā ar tiesneša personīgo vērtējumu.
Domātājs R. Jērings nonācis pie secinājuma, ka tiesības ir aizsargātas intereses.
48. Brīvības jēdzies tiesībās.
Jesaja Berlins - sociālā politiskā doma tradicionāli dalās divos dažādos, skaidri nošķiramos priekšstatos par brīvību. „Negatīvā” brīvība bijusi klasiskais liberālais ideāls, kuru pauduši tādi domātāji kā Džons Stjuarts Mills un Aleksandrs Hercens. Tās pamatā ir pieņēmums, ka indivīdam pirmām kārtām jātiecas pēc brīvības – un tam jādod brīvība – no jebkāda veida ārējiem šķēršļiem. Turpretim Žans Žaks Ruso, Frīdrihs Hēgelis, Kārlis Markss u.c domātāji pieprasījuši no indivīdiem plašāku „pozitīvo” brīvību uz kaut ko, kaut kā vārdā: lai īstenotu savu cilvēka potenciālu, lai pilnībā emansipētu indivīdu. Saskaņā ar Ruso un Marksa sekotājiem, ja cilvēki neapzinās savas „patiesās” vajadzības, viņus „jāpiespiež būt brīviem”.
Pēc Ruso: “Tikai tā padara cilvēku par sevis paša saimnieku, jo pakļaušanās vienīgi iegribai ir verdzība, savukārt klausība likumam, ko pats sev esi noteicis, ir brīvība.”
49. Varas jēdziens tiesībās.
Vara ir spēja ietekmēt citu cilvēku rīcību ar kaut kādu līdzekļu – autoritātes, tiesību, vardarbības palīdzību.” Vara ir saistīta ar sinonīmu jēdzienu “ietekme”, kas ietver sevī pārliecināšanu (ietekmējot kādu bez draudiem un solījumiem), salīgšanu (solot balvu vai draudot ar sodu) un beidzot ar piespiešanu (draudot ar bargu sodu). …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,26 €
Materiālu komplekts Nr. 1356468
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Tiesību filosofija. Eksāmena jautājumi”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/807375

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties