Tiesību avoti. Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu un jaunas tiesiskās sistēmas veidošanos vispārējie tiesību principi mūsu valstī ir ieguvuši milzīgu nozīmi gan likumdevēja darbā, gan tiesību praksē. Ļoti populārs ir kļuvis uzskats, ka Latvijas tiesību sistēma nav sakārtota, ka tajā ir daudz likumu nepilnību jeb robu, ar to nereti aizbildinot nespēju pieņemt lēmumu vai atrisināt lietu. Aplūkojot tiesību avotu teoriju noteiktā valstī, vispirms ir jānoskaidro, pie kādas tiesību saimes attiecīgās valsts sistēma pieder un tad jānoskaidro tās vispārējie tiesību principi :
• tradicionālās (islāma)-kur tiesību principi kā tādi vel nav pilnīgi izveidojušies, kaut pastāv pamatideju komplekss, kas faktiski arī ir tiesību principi. Islāma valstīs par tādiem var uzskatīt mūžīgumu, nemainīgumu, universalitāti un šariāta dievišķo normu neaizskaramība. Tāpēc nav brīnums, ka vairumā šo valstu šariāts vai tā principi tiek uzskatīti par likumdošanas pamatavotu.
• romāņu-ģermāņu vispārējie tiesību principi ir izveidojušies kā tiesību avots. Tomēr mūsdienās jau skatās vairs ne tik daudz uz pašu likuma aktu, bet jau arī uz tajā ietverto domu.
• Angloamerikāņu-precedentu tiesības. Likumi tiek uzskatīti tikai par noteiktu situāciju labojošām normām, tāpēc likuma robi tiek aizpildīti ar tiesību tiesnešu kopējiem principiem un normām.