Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
1,99
Ietaupījums:
0,38 (19%)
Cena ar atlaidi*:
1,61
Pirkt
Identifikators:429254
Vērtējums:
Publicēts: 03.10.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Ņemot vērā, ka 90% franču bija katoļi, Anrī IV pārgāja katoļu ticībā un tādā veidā izpelnījās pavalstnieku atzinību. Bet neskatoties uz to, Anrī IV nodrošināja arī hugenotu intereses – ticības brīvību, politisko pārstāvniecību, tiesības ieņemts valsts amatus un turēt savu karaspēku. Tas nozīmēja pilsoņu kara beigas.
Jauns posms valsts varas nostiprināšanā sākās tad, kad pie varas nāca Luijs XIII, bet visu noteica viņa kardināls Rišeljē („pelēkais kardināls”), kas likvidēja hugenotu autonomiju. Vara Francijas provincēs piederēja aristokrātiem, bet Rišeljē šajos amatos iecēla vienkāršas izcelsmes cilvēkus, kas bija uzticīgi centrālajai varai. Aristokrātiem tika piešķirti dažādi goda amati. Paaugstinot nodokļus, tika iegūti līdzekļi militāriem izdevumiem, Rišeljē panāca, ka tikai karalim var piederēt savs karaspēks. Neskatoties uz to, ka Rišeljē centralizācijas pasākumi bieži vien bija virspusēji, tieši viņa laikā aizsākās Francijas varenības un absolūtisma pamats.

4. Anglija
Henrija VII (viņam bija sešas sievas, divas dinastisko laulību rezultātā, divas sodīja ar nāvi, viena nomira, bet pēdējā viņu pārdzīvoja) reformācijas politikas rezultātā Anglijas monarhi bija kļuvuši par Hābsburgu pretiniekiem. Henrijs Anglijā ieviesa protestantismu – anglikānismu, lai Anglija būtu neatkarīga no Romas pāvesta. Pēc Henrija VIII nāves par valdnieku kļuva viņa vienīgais dēls Eduards VI, kurš nomira 16 gadu vecumā. Turpinot Tjūdoru dinastiju pie varas nāca Henrija VIII un viņa pirmās sievas Aragonas Katrīnas meita Mērija, viņa apprecējās ar Spānijas karali Filipu I. Viņu sauca arī par „Asiņaino Mēriju”, jo viņas valdīšanas metodes bija ļoti nežēlīgas. Tā kā Mērija neatstāja pēcnācējus, par karalieni kļuva Henrija VIII un viņa otrās sievas meita Elizabete I. Viņu bildināja Spānijas karalis Filips II, kas uzskatīja, ka Elizabete I turpinās sadarbību ar Spāniju, kas būtu labvēlīga katoļiem, taču Elizabete I šo piedāvājumu noraidīja. Uz Anglijas troni pretendēja arī Skotijas karaliene Marija Stjuarte. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,03 €
Materiālu komplekts Nr. 1334266
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Spānijas lielvalsts, Vācu nācijas Svētā Romas impērija, Hugenotu kari Francijā, Anglija. 16.-17.gadsimts”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/429254

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties