Atslēgas vārdi: iedzīvotāju sastāvs, verdzība, darbs, laulība, mīlestība, hetēra, apmācība.
Senajā Grieķijā valdīja obligāta monogāmija un patriarhāts, kas vīriešiem deva tiesības valdīt pār saviem tuvākajiem. Brīvie grieķi dienas aizvadīja debatēs par notikumiem politikā, par jūras braucieniem utt. Sievietes Grieķijā bija pilnībā izslēgtas no sabiedriskās dzīves.
Sengrieķu dzīvesveidu noteica šādi faktori:
1. Iedzīvotāji. Nav zināms cik cilvēku bija Senajā Grieķija. Svarīgs bija iedzīvotāju sastāvs (brīvie pilsoņi, vergi, utt.). Cilvēkus ar pilnām politiskām tiesībām sauca par polītiem, lai gan īstens pilsonis bija tas, kas valsti atbalstīja arī ekonomiskā ziņā. Atēnās uz patstāvīgu dzīvi bija apmetušies arī atnācēji, kurus sauca par metoikiem. Viņi bija personiski brīvi, taču politisku tiesību tiem nebija. Metoikiem bija liela nozīme saimnieciskajā dzīvē un tie pat pildīja svarīgas funkcijas militārajā dienestā, bet ar pilsoņiem tos nekad nesajauca.
1.1. Verdzības pamatnosacījums bija personiskā nebrīve- vergs bija saimnieka īpašums, un viņam nebija varas izrīkoties ar sevi. Vergs kļuva par cilvēku tikai tad, ja iemantoja brīvību. Brīvlaistais vergs kļuva nevis par pilsoni, bet „svešo”.
2. Ekonomika un darbs. Lauksaimniecība un zemkopība kā galvenā saimnieciskā nozare bija visciešākajā mērā saistīta ar polisas specifiku.…
