Senās Romas literatūra

2.Pilsoņa kara literatūra
Republikas sairuma un pilsoņu kara laikā(2.gs. 2. pusē p.m.ē. – 30.g.p.m.ē.) literatūrā pārsvarā dominēja prozas darbi. Attīstījās retoriskā, filozofiskā un vēsturiskā proza. Tāpat milzīga nozīme bija eposam un dzejai. Daiļrunā izveidojās 2 stili - aziānistu un atikistu. Ievērojamākie pārstāvji bija Cicerons, Jūlijs Cēzars, Lukrēcijs
2.1.Tits Lukrēcijs Kārs bija romiešu dzejnieks, filozofs un publicists. Viņš dzīvoja no 98.- 55.g.p.m.ē. Viens no viņa izcilākajiem darbiem bija poēma ‘’Par lietu dabu’’, ko ievadīja himna Venerai.
2.2.Marks Tullijs Cicerons(106. – 43.g.p.m.ē.) bija slavenākais antīkās pasaules orators, politiskais darbinieks un filozofs. Viņš daudz darīja, lai pilnveidotu un bagātinātu latīņu valodu. Viņa darbi sniedz plašu un vispusīgu materiālu par tā laika Romas valsts politiskajiem un sabiedriskajiem apstākļiem, par viņa dzīvi un politisko darbību.
2.3.Gajs Jūlijs Cēzars(100. – 44.g.p.m.ē.) bija karavadonis politiķis un valstsvīrs. Viņa literāro mantojumu veido trīs darbi: ‘’Piezīmes par gallu karu”, ’’Piezīmes par pilsoņu karu’’ un traktāts ‘’ Markam Tullijam Ciceronam par analoģiju’’. Viņam bija raksturīga ļoti konkrēta un lakoniska valoda. Cēzars rakstīja arī memuārus. ‘…