Ēģiptes kultūrai raksturīga stabilitāte, kas balstījās uz drošām cerībām par nākotni. Ēģiptiešiem raksturīga interese par pārlaicīgām vērtībām, ticība dažām nemainīgām patiesībām, cilvēka cieša saistība ar valsti, valdnieku. Viņi bija pārliecināti, ka cilvēks dzīvos arī pēc nāves, un cerēja uz laimīgu dzīvi aizkapa valstībā.
Ēģiptes kultūras attīstībā pieņemts izdalīt vairākus periodus.
Pirmsdinastiju laiks (Senajā Ēģiptē valdījušas vairāk nekā 30 valdnieku dinastijas, tāpēc periodizāciju parasti veido pēc dinastijām)
5. gadu tūkstoša beigas – 4. gadu tūkstotis p.m.ē.
Valstisko veidojumu laiks (tālākos periodus sauc par valstīm. Vairākas dinastijas grupējot, veidojas vēsturisko periodu jēdziens. Valstis mijās ar juku periodiem, kuros valdīja vai nu iebraucēji, vai valsts vara bija nestabila. reizēm Ēģipte bija sadalījusies nelielos apgabalos – valstiņās)
Agrā valsts 1. – 2. dinastija (~3100. - ~2649. gadam p.m.ē.)
Senā valsts 3. – 6. dinastija (~2649. - ~2150. gadam p.m.ē.)
Vidējā valsts 8. – 12. (vai 17.) dinastija (~2040. - ~1640 gadam p.m.ē.)
Jaunā valsts 18. – 20. dinastija (~1552. - ~1069. gadam p.m.ē.)
Vēlākā valsts 21. – 31. dinastija (~9.- 4. gs. p.m.ē.)
332. g. p.m.ē. līdz 30. gadam p.m.ē. – Ēģipti iekaro Maķedonijas Aleksandrs un valda maķedoniešu izcelsmes valdnieki.
Senās Ēģiptes iedzīvotāji.
Senie ēģiptieši bija vienota tauta, kas runāja vienā valodā. Starp dažādiem novadiem bija tikai nelielas dialektiska rakstura atšķirības. Ēģiptiešu valoda piederējusi afraziešu valodu grupas atzaram.
Pēc ārējā izskata ēģiptieši izcēlās ar slaidām ķermeņa proporcijām un tumši brūnu ādas krāsu. Sievietes bija nedaudz gaišākas. Laikam tas saistīts ar to, ka viņas pārsvarā nodarbojās ar mājas darbiem un mazāk laika pavadīja saulē, vairījās iedegt.…
