Vecie dievi bija zaudējuši savu nozīmi un viņu vieta izvirzījušies citi dievi. Viens tiem bija Brahma, kas saskaņā ar no hinduisma priekšstatiem radījis pasauli un valda par to. Drīz vien ka galveno dievu godināja Šivu, kura ne tikai mita bargs un postošs spēks, bet kurš ir ar auglības dievs un iemieso erotisko mīlu. Trešais augstākais dievs bija Višnu pasaules kartības un likumības sargātājs. Višnu iemiesojās ar krišnas dievībā. Hinduismā arī radās karma, dvēseles atdzimšana nākamajās dzīvēs. Hinduisms ļoti stingri ievēroja varnu sistēmu. Hinduismu pieņēma daudzi senie Indijas valdnieki.
Budisms kļuva par vienu no pasaules reliģijām, izplatoties pa Āzijas zemēm 6.gs. p.m.ē. Budisti gribēja attīrīt hinduismu no visa sliktā. Buda atklāja četras „cildenas patiesības”: dzīvē valda ciešanas, tām ir cēloņi, ciešanas var izbeigt, novēršot cēloņus. Budas mācībā lielu vietu ieņem ētiskais moments: pareiza rīcība, cilvēkmīlestība, žēlsirdība, labestība un paklausība vecākiem. Budisms aicina nedarīt ļaunu nevienai dzīvai būtnei ne ar vārdiem, ne darbiem. Budas mācība dalījās mūkos un laicīgajos budistos. Mūki dzīvoja klosteros, ar daudziem ierobežojumiem, kamēr laicīgie budisti dzīvoja ģimenēs un atbalstīja mūkus.
…
