Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
7,49
Ietaupījums:
1,12 (15%)
Cena ar atlaidi*:
6,37
Pirkt
Identifikators:100560
Vērtējums:
Publicēts: 14.12.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

5. Tiesību zinātne
Ķēniņu laikmetā romieši dzīvoja pēc paražu tiesībām (mores maiorum), kas bija cieši saistītas ar reliģiju.
Paražu tiesības regulēja Romas kopienas (civita) dzīvi, saimnieciskās un ģimenes attiecības.
Ar laiku izveidojās divi jēdzieni – ius (laicīgās varas izdotie akti) un fas (reliģiski akti).
Tiesības dalīja cilvēku un dievu tiesībās: ius humanum un ius divinum.
Paražu tiesības skaidroja priesteri – pontifiki.
Ķēniņu laikmeta paražām bija lielāka nozīme kā likumam.
Servija Tullija reformas noteica jaunus tiesību un pienākumu kritērijus - mantu, īpašumu.
Republikas laikmetā notika pilnīga laicīgo normu nošķiršana no dievišķajām.
Radās laicīgā jurisprudence.
Izstrādāja divas tiesību pamatnozares - publiskas tiesības un privātās tiesības, jo fiksēja atšķirības un pretrunas starp valsts un personas interesēm.
Publiskas tiesības regulēja lietas, kas attiecās uz vispārīgo labumu- ceļiem, ūdenskrātuvēm, kulta celtnēm, maģistrātu (ierēdņu) un kulta kalpotāju darbībām.
Privātās tiesības aptvēra atsevišķu personu tiesības ar mērķi nodrošināt to personīgo labumu, kas galvenokart attiecās uz ģimenes attiecībām, kā arī regulēja īpašuma un valdījuma attiecības, saistības, mantošanas un dāvinājuma tiesības.
Tika izstrādāts privātīpašuma tiesību institūts.
Sevišķs īpašuma tiesību ierobežojums ir servitūts - tiesības uz svešu lietu.
Paredzēja būtiskas atšķirības starp tiesībām uz kustamo un nekustamo īpašumu.
Romā bija pazīstams mantojums pēc testamenta un pēc likuma.
Ap 450.g. BC tika pierakstīti un apkopoti Romas likumi, kas tika iegravēti uz divpadsmit vara plāksnēm- Divpadsmit tabulu likumi jeb kvirītu tiesības, kas saturēja sakrālo, procesuālo, īpašuma, laulību un ģimenes tiesību normas, uzskaitīti noziedzīgie nodarījumi un paredzēti sodi par tiem.
Rodas jēdziens civilttiesības.
Tiesības bija laicīgas.
Trību sapulču lēmumus sauca par plebiscītiem.
3 gs. BC plebeji panāca: 1) tautas tribūnu amata izveidošanu plebeju interešu aizstāvēšanai; 2) atļauju slēgt laulības starp plebejiem un patriciešiem; 3) tiesības ieņemt pat visaugstākos amatus un 4) paražu tiesību pierakstīšanu- Divpadsmit tabulu likumi.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Romas impērijas raksturojums”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/100560

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties