Pirmsskolas bērnu veselības attīstīšana

Stāja
1. Par stāju sauc ierastu, nepiespiestu ķermeņa stāvokli, kad cilvēks stāv nesasprindzinot muskulatūru. Stāja ir līdzsvara stāvoklis starp ķermeņa muskuļu spēkiem un zemes pievilkšanās spēku.
2. Stāja ir pareiza, ja nav mugurkaulam izliekumu uz sāniem, bet izliekumi priekšas – muguras virzienā ir normāli. Nelielas atvirzies no normas apzīmē par vāju stāju. Nepareiza stāja var rasties patoloģisku mugurkaula izliekuma gadījumā, to pamatā var būt pārmaiņas pašā mugurkaulā, piemēram, nepareizas formas skriemeļi un muskuļu vājums. Nepareiza stāja ir ne tikai neglīta, bet tā var radīt pat dažu iekšējo orgānu (elpošanas, asinsrites, gremošanas) traucējumus.
3. Stāja galvenokārt veidojas 6-7 gadu vecumā, tāpat kā citi ieradumi - pareiza ķermeņa pozas ieturēšana ejot, darba izpildīšana stāvot vai atbildot pie tāfeles, kā arī vairāku stundu sēdēšana skolas solā vai mājā pie rakstām galda – ir saistīta ar sistemātisku atkārtojamību. Pareizas stājas veidošanās notiek pakāpeniski un ilgstoši – no agras bērnības. Var teikt, ka bērna stāja ir atkarīga no pareizu mugurkaula fizioloģisko liekumu izveidošanās bērna augšanas un attīstības dažādos posmos. Bērnībā gandrīz pusi no mugurkaulāja garuma aizņem starpskriemeļu diski – skrimšļa veidojumi, kas arī veicina mugurkaulāja lokanību, plasticitāti. Stāju var ietekmēt arī nevienāds kāju garums, kas liek mugurkaulam izliekties uz sāniem. Vērtējot bērnu stāju, jānovērš viņa uzmanību, piemēram, ar sarunu, lai stāja būtu nepiespiesta, brīva. …