Vietējā politiskā parlamentārā reforma – ja palielinās teritorija, jādomā, vai nav jāpalielina deputātu skaits (skaitam jābūt tādām, lai pašvaldība nezaudētu savu pieejamību iedzīvotājiem).
Iedzīvotājiem pēc iespējas vairāk jāpiedalās – politisko reformu mērķis ir nodrošināt pēc iespējas aktīvāku vietējo iedzīvotāju līdzdalību (jo statistika liecina, ka pašvaldības iedzīvotāju ieinteresētība pašvaldības darbā arvien samazinās).
Pašvaldības iedzīvotāju politiskās tiesības:
1)aktīvās – līdzdalība lēmumu pieņemšanā (ikdienā);
2)pasīvās – informācijas pieejamība un ieinteresētība piedalīties (vienu reizi četros gados vēlēšanās). Iedzīvotāju līdzdalība samazinās, jo iedzīvotāji nejūt, kā pašvaldība darbojas viņu labā. Varētu, piem., paredzēt dažādas vēlēšanu formas.
Latvijā lēnām paplašinās iedzīvotāju tiesības līdzdarboties pašvaldības darbā (kopš 2005.gada) – piem., paredzot publiskās apspriešanas (tas ir obligāts pienākums atsevišķiem jautājumiem). Tas paredzēts ne tikai LPP, bet arī citos likumos, piem., Teritoriālās plānošanas likumā, Būvniecības likumā (sāk veidoties tendence). Ir arī citas līdzdarbības iespējas.
Nepārtraukti tiek runāts par šo rīcības instrumentu paplašināšanu. Piem., par pašvaldības referendumiem (Sprūdža reformas) – vai tām būt lemjoša vai konsultatīva nozīme (būtībā konsultatīva nozīme jau ir publiskajai apspriešanai, tāpēc nekas cits neatliktu, kā paredzēt lemjošus pašvaldības referendumus). Latvijas pašvaldību sistēma ir tāda, ka iedzīvotāji pieņem lēmumus tikai vienreiz četros gados, un, ieviešot šādus pašvaldības referendumus, tiktu samazināta domes kompetence.
…
