Konspekts
Eksaktās un dabaszinātnes
Anatomija, veselība, medicīna, higiēna
Olas un to pārstrādes produkti-
Olas un to pārstrādes produkti
Konspekts17 Anatomija, veselība, medicīna, higiēna, Mārketings, reklāma, Uzņēmējdarbība
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
OLU DEFEKTI | 9 | |
OLAS KVALITĀTES RAKSTUROJUMS | 10 | |
OLU PĀRSTRĀDES PRODUKTI | 11 | |
SALDĒTU OLU PRODUKTU KVALITĀTE | 12 | |
OLU PULVERIS | 13 | |
OLU PULVERA KVALITĀTES RAKSTURLIELUMI | 14 | |
PAIPALU OLAS | 15 | |
OLAS AR BAGĀTINĀTĀM OMEGA TAUKSKĀBĒM | 16 | |
PATIESĪBA OAR OLĀM AR HOLESTERĪNU | 17 | |
OLU UZTUVĒRTĪBA | 18 | |
HIGĒNAS PRASĪBAS OLU RAŽOŠANAS UZŅĒMUMAM | 23 | |
HIGĒNAS PRASĪBAS OLU RAŽOŠĀNAS PROCESAM | 25 | |
HIGĒNAS PRASĪBAS OLU GLABĀŠANAI UN TRANSPORTĒŠĀNAI | 27 | |
PRASĪBAS OLU PRODUKTU MARĶĒŠĀNAI | 29 | |
SECINĀJUMI | 30 | |
IZMANTOTĀ LITRETŪRA | 31 |
SECINĀJUMI
Olas ir viens no senākajiem pārtikas produktiem, ko cilvēks sāka izmantot uzturā.Uzturā pārsvarā izmanto vistu un paipalu olas, retāk ūdens putnu un strausu olas.Mājas visa gadā var izdēt līdz 300 olām.Olas svars var būt no 35-80 gramiem.Lai ražotu olas, nepieciešams ievērot stingrus likumus un higēniskās prasības.Olas ir iteicams izmantot uztūrā, jo tās satur daudz cilvēkam nepieciešamas minerālvielas. Paipalu olas ir vērtīgākas par vistu olām, jo tās ir vairāk bagātinātas ar minerālvielām.Lai atvieglotu un paildzinātu olu uzglabāšanas laiku, no olu masas gatavo gan sasaldētu olu masu, vai arī olu masu kaltē iegūstot olu pulveri.Latvijā viens cilvēks gadā patērē apmēram 200 olas, Eiropā vidēji 250. Rekordisti olu ēšanā ir Japānā. Tur viens cilvēks gadā patēre pat 450 olas.
…
OLU RAKSTUROJUMS Olām var būt dažāda forma- no apaļas līdz ovālai. Čaumalu biezums vidēji ir no 0,28 – 0,41 mm. Olas čaumalas krāsa var būt balta, dzeltena, dažādu toņu brūna. Bet ir dažas vistu šķirnes, kam var būt iezaļganas, iezilganas un pat rozīgas olu čaumalas. Paipalu oliņām ir raiba čaumala, gaiša ar tumšākiem pleķīšiem. Čaumalas biezums un līdz ar to izturība pret saplīšanu ir atkarīga ne tikai no putnu šķirnes, protams, ka strausa olām ir visbiezākā čaumala, bet čaumalas biezumu un izturību ietekmē arī tas, vai mājputnam uzturā ir bijuši pieejami visi nepieciešamie mikroelementi, it sevišķi kalcijs. Arī olas svars ir atkarīgs no mājputna sugas. Vistu olas parasti sver no 40 – 75 g, zosu no 130 – 180 g, tītaru no 80 – 100 g, pīļu no 55 – 75 g. Vismazākās olas ir paipalām, no 8 – 20 g, bet lielakās, protams, strausam no 500 – 600 g. Strausa olas sanāk vidēji 10 reizes smagāka par vistas olu. Olas galvenās satavdaļas ir čaumala, baltums un dzeltenums. Vistas olas vidēji satur 32% dzeltenuma, 56 % baltuma un 12% čaumalas. Olas dzeltenuma krāsa var būt no gaiši dzeltenas līdz tumši oranžai, atkarībā no pigmentiem, kas ir putnu uzņemtajā barībā. Dzeltenuma kvalitāti ietekme arī turēšanas apstākļi. Laukā ejošai vistai, kam pieejama saules gaisma, dzeltenuma kvalitāte ir labāka nekā sprostā turētām vistām. Tāpat dzeltenuma kvalitāti ietekme gadalaiks. Ziemā dētajām olām dzeltenumi ir gaišāki nekā pavasarī un vasarā dētajām olām.
- Minerālvielas un vitamīni
-
Olas un to pārstrādes produkti
Konspekts17 Anatomija, veselība, medicīna, higiēna, Mārketings, reklāma, Uzņēmējdarbība
- Vitamīni
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Konkurence un to ietekmējošie faktori televizoru tirgū Latvijā
Konspekts vidusskolai5
-
Eksports un imports
Konspekts vidusskolai9
-
Mikroorganismu raksturojums un iedalījums. Mikroskops
Konspekts vidusskolai18
-
Pirmā palīdzība hipotermijas un apsaldējumu gadījumā
Konspekts vidusskolai11
-
Vitamīni mūsu uzturā un to nozīme
Konspekts vidusskolai4