Marginālijas Raiņa lugai "Indulis un Ārija"

 Ārijas raksturs mainās lugas gaitā. Pazūd, tiek pārvarēts egoisms(daļēji), lepnums, emancipācija.

 Vai varētu būt taisnība Tušes vārdos par meitu-kūrēju, t.i., vai iespējams kurt uguni ar kupliem dūmiem, vai tā, ka lēni, lēni cepina?

 Vai sarkanās drēbes, kas domātas ziedošanai Pērkonam, ir saistītas ar folkloru vai krāsa izvēlēta simbolikas dēļ?

 Vizbulīte un Ārija ir sieviešu pretmeti, bet viegli saprotas, pat redzama saikne abu starpā, cenšas viena otru izprast.

 Indulis sevī iemanto cēlumu, cieņu, apbrīnu pret sievieti. Indulis par Āriju saka: „kā dievi viņu uzskata”, pielīdzina Āriju Mildai.

 Liktenīgas mīlestības traģiskā puse-pat gribot nespēj to pazudināt.

 Atklājas pretstats, kā mīl vācieši un kūri, leiši. Piemēram, pie vāciešiem „priekš sievas ceļos metas vīrs”, vēlreiz to apstiprina Kuno vārdi: „Zvērs, tu negantnieks, tu mežons!/ Ļauj sievietei krist ceļos viņa priekšā!” Ārijas tēvs saka meitai: „Jā, viņi sveši, sveši jūt un mīl.”

 Kas domāts ar Kuno-Induļa netiešo sadursmi, acu skatienu?
…