11. biļete – Jāņa Ezeriņa un Erika Ādamsona noveļu savdabība. Vienas noveles sīkāka analīze.
Ēriks Ādamsons (dzimis 1907. gada 22. jūnijā, miris 1946. gada 28. februārī) bija 20. gadsimta latviešu rakstnieks, īpaši pazīstams kā dzejnieks un novelists. Par viņa nozīmīgāko darbu tiek uzskatīts noveļu krājums "Smalkās kaites" (1937), tas iekļauts Latvijas kultūras kanonā.[1] Ādamsons nodarbojās arī ar tulkošanu (viņš prata krievu, vācu, angļu un franču valodas). Ādamsons nomira no plaušu tuberkulozes.
Dzejnieks un prozaiķis, dramaturgs un tulkotājs. Latviešu rakstniecībā ar Ādamsona literārajiem darbiem saistāmas galvenokārt divas īpatnības - skaistuma kults jeb estētisms un cilvēka dabas “smalkās kaites“.
Jāņa Ezeriņa daiļrade
Jānis Ezeriņš ir īsprozas meistars. Gandrīz visi viņa nozīmīgākie stāsti sacerēti neilgi pirms autora nāves un sakopoti sešos krājumos. Faktiski Ezeriņš ir gluži vai neticamu traģikomisku atgadījumu izstāstīšanas meistars. Viņš bieži izmantojis nejaušas sagadīšanās efektu. Ezeriņa daiļrade ir tik daudzveidīga, ka viņa īsprozas kopojumu savā ziņā varētu uzskatīt par stāstniecības iespēju, sižetu un variāciju enciklopēdiju. Viņa daiļrade ne tikai atstāja spēcīgu iespaidu uz 30. gadu īsprozu, bet atbalsojās arī 60. un 70. Gadu literatūrā.
12. biļete – Jāņa Jaunsudrabiņa stāsta „Vēja ziedi” mākslinieciskā svadabība.
Jānis Jaunsudrabiņš (1877-1962)
Divu mūzu kalps Jānis Jaunsudrabiņs dzimis 1877. gada 25. augustā Neretas pagasta Krodziņos kalpu ģimenē. Mācījies Neretas Riekstiņu pagastskolā (1886-1892), Panemunes krievu skolā (1892-1893), beidzis Vecsātu zemkopības skolu (1897).
Ielūkojoties Jāņa Jaunsudrabiņa dzīves stāstā, nevar nepamanīt, ka abām savām mīlestībām - rakstniecībai un glezniecībai - viņš veltījis gandrīz vienlīdz daudz laika. J. Jaunsudrabiņa vēlme rakstīt un gleznot bijusi jūtama jau agrā jaunībā. No 1897. gada līdz 1899. gadam, strādādams par muižas pārvaldnieku, viņš centies radīt pats savu gleznošanas stilu un vienu no saviem pirmajiem darbiem uzdāvinājis baronam. Barons ar muižkungu nolēmuši, ka gleznā tēlota izžauta veļa, bet Jaunsudrabiņš esot zīmējis debesis ar mākoņiem. Taču censonis nebūt nav metis otu kaktā, bet 1899. gadā devies uz Rīgu mācīties V. Blūma mākslas skolā. 1905. gadā aizbraucis uz Minheni papildināties glezniecībā, bet tūlīt pēc atgriešanās sarīkojis savu pirmo gleznu izstādi; savukārt pirmais dzejolis Ziemas nakts 1896. gadā publicēts laikrakstā Latviešu Avīzes.
…
