Likumdevējvaras politika ES: aktuālās problēmas

1.Pastāv vairākas teorijas par parlamentāro koalīciju veidošanos. Pirmo izstrādātā teorija bija „vadošā minimuma koalīcija” (minimum – winning coalition). Saskaņā ar šo teoriju likumdevēja mērķis ir iegūt pēc iespējas lielāku ietekmi vadošajā koalīcijā. Rezultātā koalīcija neietver grupas, kas nav nepieciešams, lai sasniegtu vairākumu. Mazāk koalīcijas partneru nozīmē mazāk intereses labumu sadalīšanā. Alternatīvs uzskats šādai pieejai ir politiskie aktori, kas neveido koalīcijas ar jebkuru pretendentu. Koalīcijas vieglāk izveidot un saturēt ir tādā gadījumā, ja to veido politiķi ar līdzīgām politiskajām izvēlēm. Tādējādi izveidojas „vadošā minimuma savienotā” (minimum – connected - winning) koalīcijas starp likumdevējiem, kas atrodas līdzās politiskajās dimensijās.1
EP nepastāv ilglaicīgas koalīcijas, tomēr pastāv neformāla koalīcija starp Eiropas Tautas Partiju (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrāti (EPP) un Sociāldemokrātu grupu (PES). Koalīciju veidošanas politika EP mainās atkarībā no tā, vai nepieciešams vienkāršais vai absolūtais vairākums. Gadījumā, ja nepieciešams vienkāršais vairākums, EPP un PES var izveidot vadošo koalīciju, kooperējoties ar jebkuru mazāku partiju grupu. Tomēr lai gan EPP un PES ir lielākā ietekme, mazākās grupas dažkārt var būt centrālās, balstoties uz vienkāršā vairākuma nosacījumiem. Tomēr, ja nepieciešams absolūtais vairākums, ir praktiski neiespējami izveidot vadošo koalīciju bez EPP vai PES līdzdalības. Šajā situācijā EPP un PES ir spēcīgākas, bet mazo partiju grupu ietekme ir minimāla.2…