Lielbritānijas, Francijas, Krievijas un Vācijas attiecību raksturojums

Tā kā gandrīz visu 19. gadsimtu Krievija un Lielbritānija atradās uz kara robežas, tad pašsaprotams fakts bija Londonas un Berlīnes diplomātiskā tuvināšanās. Kā līdzekli Āfrikas koloniālo pretrunu risināšanā Lielbritānija saskatīja dažu maznozīmīgu teritoriju nodošanu Vācijai, bet Krievija to uzskatīja Lielbritānijas centieniem veidot aliansi ar Vāciju. Vācija šajā potenciālajā savienībā ar Lielbritāniju saskatīja pretspēku Francijas-Krievijas savienībai, tomēr Lielbritānija nevēlējās iesaistīties militārā rakstura savienībā ar saistībām Eiropas kontinetā.
Visas cerības izveidot savienību starp Vāciju un Lielbritāniju izjauca Vācijas preses asā reakcija uz Lielbritānijas avantūru būru zemēs un pastiprināti izvērstā flotes būvniecība. Rezultātā britu valdība sāka sistemātiski veidot attiecības ar Franciju un 1904.g. jau tika parakstīts Antantes līgums. Šāda pati pieeja tika pielietota pret Krieviju.
Attiecībās starp Lielbritāniju, Franciju, Vāciju un Krieviju bija vērojma liela dinamika. No vienas puses skatoties, līdz pat 20. gadsimtam to attiecībās dominēja savsatrpēja neuzticēšanās un vēlme realizēt savus ārpolitiskos mērķus, tomēr Vācijas haotiskā politika to neatļāva, kā arī nepieļāva Krievijas - Francijas savienības draudu izlīdzināšanu, bet atļāva Lielbritānijai novēst nesaskaņas un pievienoties šim blokam. Rezultātā Vācijas līderi paši sevi nostādīja tādā kā diplomātiskajā izolācijā un līdz ar to pavēra ceļu Pirmajam pasaules karam.
…