Ļevs Tolstojs "Kreicera sonāte"

Uzdevums esejā ir aprakstīt izvirtību Tolstoja izpratnē. Lai gan izvirtība un netiklība ir sinonīmi, lai gan lasot tekstu man radās pavisam cits iespaids. Balstoties uz pirmo citātu netiklība nav nekas fizisks, bet izvirtība ir gan, tie ir fiziski sakari ar sievieti. Lai gan man tā arī pilnīgi skaidrs nekļuva. Jo šeit, manuprāt, autora domas pinas un nevar izsekot ko viņš tieši domā ar netiklību un ko tieši ar izvirtību.
„Es pat nesapratu, ka tā ir grimšana, es vienkārši sāku nodoties pa pusei baudai, pa pusei prasībai, kas piemīt, kā man bija iestāstīts, zināmam vecumam, sāku nodoties šai izvirtībai”
Šeit izvirtība ir domāta tieši fiziskie sakari ar sievieti, bet ja netiklība nav nekas fizisks, bet izvirtība ir, grūti saprast vai autors ar šiem diviem vārdiem ir domājis sinonīmus vai tieši diametrāli dažādus viedokļus.
„Būt netiklim, tas ir fizisks stāvoklis”
Kā arī atsaucoties uz jaunekļa iepriekšējiem fiziskiem sakariem ar sievieti tiek runāts par to kā jau netikls personāžs sabojā jaunu meiteni:
„Sākumā meiteņu priekšā izliekas, ka izvirtības, ar ko pa pusei pilna mūsu pilsētu un pat sādžu dzīve,- ka šis izvirtības nemaz nav.”
…