Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
11,49
Ietaupījums:
1,26 (11%)
Cena ar atlaidi*:
10,23
Pirkt
Identifikators:991826
Vērtējums:
Publicēts: 25.02.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Otrais variants jeb tā saucamais maksimālais variants, kura sākotnējais nosaukums bija „Deklarācija par neatkarīgas Latvijas Republikas atjaunošanu” bija pamats 4.maija „Deklarācijas galīgais variants” izstrādāšanai un pieņemšanai. Sākotnēji Deklarācijas projekts paredzēja Latvijas Republikas atjaunošanu atbilstoši 1922.gada 15.februāra LR Satversmei. Taču vēlāk šis variants tika „mīkstināts”, iekļaujot tajā punktu par pārejas periodu Latvijas Republikas valsts varas pilnīgai atjaunošanai, kas noslēgtos ar Latvijas Republikas Saeimas sasaukšanu.
1990.gada 4.maijā plkst. 19.15. Latvijas PSR Augstākā Padome ar 138 deputātu balsīm no 197 pieņēma Deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.
Deklarācijā tika konstatēts, ka Latvijas Republikas iekļaušana Padomju Savienībā no starptautisko tiesību viedokļa nav spēkā, un Latvijas Republika joprojām de jure pastāv kā starptautisko tiesību subjekts, ko atzīst vairāk nekā 50 pasaules valstis. Līdz ar to, ievērojot Latvijas iedzīvotāju gribu un nostājoties uz brīvas, demokrātiskas un neatkarīgas Latvijas Republikas de facto atjaunošanas ceļa, Latvijas PSR AP atzina starptautisko tiesību pamatprincipu prioritāti par valsts tiesību normām. Tātad par prettiesisku tika atzīta PSRS un Vācijas 1939.gada 23.augusta vienošanās un no tās izrietošā 1940.gada 17.jūnija Latvijas Republikas suverēnās valsts varas likvidēšana PSRS militārās agresijas rezultātā. Deklarācijā LPSR AP pasludināja Latvijas Saeimas 1940.gada 21.jūlijā pieņemto deklarāciju „Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republikas Savienībā” par spēkā neesošu kopš pieņemšanas brīža. Tika noteikts, ka tiek atjaunota Satversmes sapulces 1922.gada 15.februārī pieņemtās Latvijas Republikas Satversmes darbība visā Latvijas teritorijā.
Taču, ņemot vērā to, ka tūlītēja atteikšanās no padomju tiesībām nebija iespējama, Deklarācijā tika noteikts „līdz Satversmes jaunās redakcijas pieņemšanai apturēt Latvijas Republikas Satversmi, izņemot tos pantus, kuri nosaka Latvijas valsts konstitucionālo tiesisko pamatu un kuri saskaņā ar Satversmes 77.pantu ir grozāmi tikai ar tautas nobalsošanu.
1991.gada 21.augustā LR AP pieņēma Latvijas Republikas Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai un kuras valstisko statusu nosaka Latvijas Republikas 1922.gada Satversme. Līdz ar to par izbeigtu tika atzīts pārejas periods Latvijas Republikas valsts varas atjaunošanai de facto un Latvija pilnībā atguva neatkarību.

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Latvijas valsts un tiesību vēstures eksāmena jautājumi”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/991826

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties