Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,49
Ietaupījums:
0,38 (11%)
Cena ar atlaidi*:
3,11
Pirkt
Identifikators:649497
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 10.11.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

1. Pārvaldes un tiesu reforma Baltijas gub. 19.gs. pēd.ceturksnī.
Tiesu reforma notika kā pārvaldes unifikācija, likvidējot tiesību autonomiju un nostiprinot Kr impērijas centrālo iestāžu varu. Likums par tiesu reformu Baltijas guberņās (1889)noteica, ka Kr imp. likumi turpmāk tiks piemēroti arī Balt guberņās.
Tiesas bija sadalītas: Vietējas tiesas (pagasta, miertiesas, miertiesniešu sapulces) un Vispārēj tiesas (apgab.t., tiesu palatas,senāts). Pagasta tiesa saglabājas kā Baltijas dzimtbūtniecisko tiesu paliekas. Pag tiesai nebija pakļ tādas pers, kuri nepiederēja pie pag, muižn, garīdzn un ierēdņ. Lietas iztiesāš notika atklāti un mutiski. Kā ties avotus varēja izmantot paražas. Miertiesas bija vienpersoniskās tiesas, tās kompet bija mazas civillietas. Miertiesu sapulce bija augstāka miertiesu instance. Tajā apelāciju varēja iesniegt par miertiesniešu spriedumiem, bet kasāciju - Senātam Peterburgā. Sapulcēm bija pienākums pārraudzīt zemnieku tiesu iest. Pie sapulcem pastāvēja Zemes grāmatu nodaļas.
Apgabaltiesas bija Kr vispārējo tiesu 1 instance tiesu apgabalos. Darbojas 2 nodaļas: civ.un krim. Lietas sprieda saskaņā ar vietējiem likumiem. Krim lietas iztiesāja tikai 3 kroņa tiesnieši bez piesēdētājiem.
Bija prokurori, advokāti. Galv prok funkc bija apsūdzības uzturēšana tiesā.
Tiesvedības valoda reformu laikā tika mainīta uz krievu val, bet atsev gadīj vietējo valodu atļava lietot miertiesās. Tradicionālā Baltijas pilsētu pašvaldības iestāžu kompetence tika sašaur pat līdz pilnīgai sagraušanai. Rātes funkc aizstāja guberņas varas iestādes. Gubernatoram bija jāpild visas rātes funkcijas.

2. LV un TV avotu raksturojums.
Vēstures avots ir līdzeklis vēstures pētīšanai. Avots ir viss, kas satur info par pētamo priekšm. Par vēst avotu uzskata visu to, kas sniedz cilv info par vēstures faktu. Vēstures avoti dalās tiešajos (izdoti ar mēķi realizēt tiesības vai tos papildināt,p, līgumi); netiešajos ( visi vēstures avoti, kas sniedz netiešo info par valsts un ties vēstures faktu,p,apģērbs).
Līdz 13.gs. par LV un T ziņas sniedz tikai netiešie tiesību vēst avoti (paražas). 14.gs. Latvijas TV saglabājās pirmie feodāļu tiesību dokum - lēņu grāmatas, līgumi. 15.gs. nodokļu maks saraksti, senākie Latv likumdoš orgānu izdotie lik - landtāga recesi. Netiešie ties vēstures avoti dalās lietišķajos (sniedz arholoģija, etnogrāfija) un rakstiskajos (attiecas uz 5-6.gs.m.ē. tas ir skandināvu rakstītas hronikas, kuras sniedz fragment ziņas par tolaikā dzīvi un valsti).
Kā avotu jāmina arī pilsētu statūtus, pils tiesības, bruņinieku ties avoti - Voldemāra un Erika lēņu tiesības bija Livonijas ievērojamākie avoti. Polijas pārv laikā - Polijas centr varas norm akti; Kurz un Zemg herc laikā - ties akti, Polijas karaļa likumdoš akti, muižu likumi. Zviedrijas pārv laikā - karaļa izdotie plakāti, reglamenti, pilsētu statūti. Kriev impēr laikā - impērijas lik, zemn reformu, brivlaiš lik.

3.Kameru sistēma autoritārā režīma laikā
1934.g. 15.maijā K.Ulmaņa vadībā LR notika valsts apvērsums. Tā rezultātā tika likvidēta demokr veidota valsts iekārta un nodibināts autoritārs režīms. Pārmaiņas valsts pārvaldē tika sasniegtas faktiski bez jebkādas pretestības un par vienu no nozīmikakiem jaunveidojumiem iekšpolitikā kļuva kameru sist. Kameras nomaina teritoriālās pašvaldības un tās veido lai iemiesotu korporativisma principu. Izveido 6 kameras, no kurām 4 ir pakļ valsts saimniec padomei un 2 valsts kult.padomei. Kameras ir ministrijas pakļautībā. Valsts iejaukš priv un saimn darb tika ierobež.
Kameru locekļus iecēla no atbilstošu profes pārstāvjiem. Katras profes tiesisko, saimn, garīgo prasību kārtošana un pārstāvniecība valdībā - tās bija galvenie kameru uzdevumi. Svarīga bija biedrību vadīšana, līdzdalība likumdošanā. Darbību koordinēja padomes, tie piedal likumdoš un mēģināja atvieglot kameru darbinieku uzdevumus. Bija iecere pārveidot kameru sist par profesion parlamentu.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,68 €
Materiālu komplekts Nr. 1147067
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Latvijas valsts un tiesību vēsture. Atbildes”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/649497

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties