Latvija Krusta karu laikā

1) Baltijas reģions krusta karotājiem interesēja sava izdevīgā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ, jo atradās starp Ziemeļeiropu un Krievzemes kņazistēm. Nozīmīgs faktors bija brīvu zemju trūkums Rietumeiropā. Tas bija iemesls arī aristokrātijai doties cīņā. Lībiešu galvenās cīņas ar krustnešiem. Vācu ekspansija vispirms skāra lībiešus. Visiem krustnešiem, kas devās uz Līvzemi, pāvests apsolīja visu grēku atlaišanu. Krusta karu organizēšana pret lībiešiem bija Ikšķiles bīskapa Meinarda ideja, bet viņš to nerealizēja. 1198.g. ar krusta karotājiem pie lībiešiem ieradās jaunieceltais bīskaps Bertolds, kurš ar prāvu vācu krustnešu pulku 1198.g. ieradās Daugavas grīvā, atstāja tur kuģus un devās uz Salaspili, prasot, lai lībieši kristās. 3) Latgaļu pakļaušana Visnopietnāko pretestību Zobenbrāļu ordenim izrādīja kurši un zemgaļi. 1210.g. kurši ar lielu floti mēģināja ieņemt Rīgu, bet uzbrukums cieta neveiksmi. 1228. g. uzbrukums tika atkārtots. Zemgaļu pakļaušana Nākamais ekspansijas vilnis vērsās pret zemgaļiem, kuru lielā pretestība izraisīja pat iekarotāju cieņu. Tomēr politiskas vienprātības trūkums un mainīgās attiecības ar lietuviešiem traucēja realizēt vienotu politiku pret iekarotājiem. 1205.g. zemgaļi izmantoja ordeņa palīdzību cīņā pret lietuviešu sirotājiem.