Kultūras jēdziens māca ticību, vērtību, normu un materiālo lietu dalīšanu starp sociālajām grupām. Kultūra ir viss, ko mēs apgūstam dzīves laikā – no bērnības līdz pat vecumdienām. Pat tik pašsaprotamas lietas, kā ēšanu, runāšanu, dažādus refleksus utt., mēs iemācamies tikai dzīves laikā, pateicoties kultūrai. Kultūras jēdziens ietver arī idejas par to, kas ir vai nav pareizi, ko mums darīt vai nedarīt, piemēram, ko ēst, ko ģērbt mugurā vai kādu mūziku klausīties. Kultūra veido mūsu sapratni par labo un ļauno, slimo un veselo, dzīvību un nāvi. Tā veido noteikumus(normas), kas dod ieguldījumu un palīdz mums ikdienas dzīvē. Tomēr kultūra nav tikai idejas un normas par sabiedrības uzvedību, bet arī piešķir mūsu dzīvēm jēgu un nosaka to attīstību.1
Kultūras jēdzienu var iedalīt divās grupās:
• materiālā kultūra – ietver kultūras pieminekļus, arhitektūru un citas materiālas lietas(vērtības), kuras radījis cilvēks. Jebkurā industriālā sabiedrībā tās ir tehnoloģijas, māksla, apģērbs utt., kuru daudzveidība tiek izpausta ar vērtību, normu, izpratnes utt. palīdzību;
• nemateriālā kultūra – ietver visas garīgā līmeņa lietas, kas nosaka cilvēku uzvedību(rīcību). Piemēram, kolektīvi pieņēmumi, valoda, ticība, vērtības, normas – tas viss veido nemateriālo kultūru jeb sabiedrības uzvedību.2
Kultūras daudzveidība
Kultūru ietekmē dažādi faktori, piemēram, ģeogrāfiskais novietojums, reliģija, valoda utt. Piemēram, Eiropā ir pieņemts ēst ar galda piederumiem, kas savukārt Ķīnā vai citās austrumu zemēs var šķist dīvaini vai pat nepieņemami utt. Šādas atšķirības raksturo kultūras daudzveidību. Arī dažādas zīmes un simboli atsevišķām tautām, cilvēkiem var nozīmēt pilnībā kaut ko citu vai neizteikt vispār neko. Piemēram, smaids ir cilvēka uzvedība, reakcija. Savukārt, cilvēki, kuriem tas tiek raidīts var to interpretēt jeb uztvert dažādi. Smaids var būt draudzīga cilvēka pazīme vai tieši pretēji – cilvēks cenšas noslēpt nepārliecinātību, apsmej kādu vai tml.3
…
