Ir sažāda rakstura tiesību pārkāpumi. Tiem ir atšķirīga sabiedriskās bīstamības pakāpe. Visbīstamāko pārkāpumu apkarošanai ir izveidota īpaša tiesību nozare – krimināltiesības.
Krimināltiesības – tiesību normu kopums, kas nosaka kādi bīstami nodarījumi atzīstami par noziedzīgiem un kādi sodi ir jāpiemēro noziedzīgām personām.
Krimināltiesību regulēšanas pamatmetode – kriminālsoda noteikšana par sabiedriksi bīstamu nodarījumu vai arī atbrīvošana no kriminālatbildības.
Galvenie principi, uz kuriem balstās krimināltiesības:
Likumības princips – jāatbilst Satversmei; starptautiskajām normām; nav pielietojama analoģija
Personu vienlīdzības princips – par vienu un to pašu noziegumu jāsaņem vienlīdzīgs sods
Taisnīguma princips – sodam jābūt taisnīgam, par vienu nodarījumu nedrīkst sodīt divkārt
Vainīguma princips – nevienu cilv nedrīkst atzīt par vainīgu un sodīt, ja likumā paredzētajā kārtībā nav pierādīta viņa vaina
Personiskās atbildības princips – atbild tikai tā persona, kas noziedzīgo nodarījumu ir izdarījusi
Pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. Atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un uzlikt kriminālsodu var ar tiesas spriedumu un saskaņā ar likumu.
Krimināllikums ir normatīvs akts, kas kas reglamentē kriminālatbildības pamatu un principus un nosaka, kādi sabiedrības (valsts, atsevišķu kolektīvu, cilvēku) interešu aizskārumi atzīstami par noziedzīgiem nodarījumiem un kādus sodus tiesa var piemērot vainīgajām personām.…
