Krievijas vieta un loma mūsdienu pasaules saimniecībā. Kā zināms Krievija ir lielākā valsts pasaulē. Tai ir gara sauszemes un jūras robeža. Liela nozīme ir jūru bioloģiskajiem resursiem. Iekšējos ūdeņos ir vērtīgas lašu, storu, un karpu dzimtas zivis. Lielākās ostas jūras transportam ir Sanktpēterburga, Murmanska, Arhanģelska, Vladivostoka un Nahodka. Krievijas saimniecība balstās uz ievērojamiem derīgo izrakteņu krājumiem. Krievijā atrodas pasaules nozīmes ogļu baseini, milzīgi naftas un gāzes krājumi. Krievija sastopama urāna rūda, dzelzsrūda, krāsaino un reto metālu rūdu atradnes. Šeit atrodas pasaules nozīmes zelta, sudraba, platīna, dimantu atradnes. Kalnu rajonos sastopami dārgakmeņi un pusdārgakmeņi. Vairums Krievijas resursu atrodas ziemeļu rajonos, kur atrodas vairāk nekā 90 % valsts naftas un dabasgāzes krājumu, 70 % mežu resursu, gandrīz visi zelta un dimanta krājumi. Pa Transsibīrijas dzelzceļa maģistrāli izejvielas no Sibīrijas transportē uz Krievijas Eiropas daļu. Bez energoresursu ieguves un eksportēšanas, Krievijā ir attīstīta arī rūpniecība un lauksaimniecība. IKP struktūra 2006. gadā sastādīja 5 % lauksaimniecība; 37 % rūpniecība; 58 % pakalpojumi. Rūpnieciskās ražošanas apjomi Krievijā lēnām palielinās, tomēr Krievijas rūpniecības bāze ir ļoti novecojusi un tā būtu pēc iespējas ātrāk jāatjauno, ja Krievija grib panākt noturīgu ekonomisko izaugsmi. Galvenās Krievijas rūpniecības nozares ir kalnrūpniecība un ieguves rūpniecība, kas iegūst un apstrādā ogles, naftu, dabasgāzi, ķimikālijas un metālus, bruņojuma ražošana, mašīnbūvniecība, kuģu būvniecība, tekstilrūpniecība, pārtikas rūpniecība un amatniecība. ¾ Krievijas rūpniecības potenciāla ir valsts rietumu daļā, ieskaitot Urālus. Lauksaimniecības attīstību labvēlīgi ietekmē valsts dienviddaļā esošie auglīgie līdzenumi, kas stiepjas no valsts rietumu robežas līdz Centrālāzijai. …
