Gan mūsdienās, gan arī vecajos labajos laikos, cilvēki, lai kautko sasniegtu, vai panāktu, ir pieraduši cīnīties par to, dažādos karos cilvēki atkaroja vai iekaroja savu mērķi, taču tie bija diezgan vardarbīgiveidi kā panākts savu mērķi. Pasaule attīstījās, cilvēki kļuva attīstītāki un cinījās jau daudz civiliskākām metodēm. Konkurence, ir tā pati cīņa, tikai tirgū. Uzņēmumi cīnās savā starpā par vietu tirgū, par klientiem, pazīstamību, peļņu u.c. Konkurence ir cīņa starp konkurentiem par visizdevīģākājiem preču pārdošanas un pirkšanas nosacījumiem. Tā ir divu vai vairāku personu vai arī organizāciju mēģinājumi iegūt vienas un tās pašas preces, pakalpojumus vai ražošanas un finanšu resursus, tas nozīmē, ka patērētāji konkurē ar citiem patērētājiem, bet ražotāji konkurē ar citiem ražotājiem. Kā ministru kabinets, kurš sastāv no ministru prezidenta un dažādiem ministriem, tā arī konkurencei ir dažādi veidi: pilnīgā konkurence, monopoliskā konkurence un nepilnīgā konkurence, kurā ietilpst monopols un monopsons, oligopols un oligopsons.1 Līdz ar to veidojas tirgus struktūra, kura izskatās lūk šādi: