Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ekonomiskā attīstība starpkara periodā

Banka un finanses
• Līdz ar centrālo banku dibināšanu, katra valsts emitēja savu valsts valūtu. Latvijā - latus, Lietuvā - litus un Igaunijā – mārciņas.
• Visu trīs valstu valūtas tika piesaistītas pie zelta standarta.
• Neskatoties uz kara nodarīto postu, visas trīs Baltijas valstis bija kļuvušas par dzīvotspējīgām valstīm ar stabile ekonomiku un līdz ar to pilnīgi integrējas pasaules un Eiropas ekonomikā

• Igaunija nodibināja Igaunijas Centrālo Banku jau 1919. gadā, savukārt Latvija un Lietuva to izdarīja tikai pēc trim gadiem – 1922. gadā.
• Lietuvā bija ievērojami mazāks komercbanku skaits, nekā citās Baltijas valstīs. Lietuvā bija tikai 9 bankas, tajā pašā laikā Igaunijā bija 40 un Latvijā – 30. Arī pati banku joma Lietuvā bija mazāk attīstīta, kā kaimiņiem.
• Igaunija bija vienīga no Baltijas valstīm, kas saņēma aizdevumu no Tautas Savienības. Aizdevums tika novirzīts monetārajai reformai, aizstājot mārciņas un pennijus ar kronām un centiem.
• Augstā Latvijas valūtas vērtība padarīja Latviju par dārgu zemi, un samazināja tās spējas konkurēt eksporta tirgū. Tas noveda pie reformas nepieciešamības, kuras rezultātā Latvijas lats tika pielīdzīnāts Anglijas mārciņai.
…