Sešstaru zvaigzne, ko veido divi viens virs otra novietoti trīsstūei; ļoti plasi izplatīta zīme Vecas Pasaules kulturās. Tradicionālais skaidrojums tajā saskata ūdens trisstūri (sievišķo, lejupvērstu smaili) un uguns trīstūri (virišķo ar augšupvērstu smaili), kas kopā veido slēgtu, harmoniski sakārtotu dualo sistēmu.Ar ta palīdzību slavenais ķēniņš Salamans, ķēnņa Dāvida un Batsebas dēls, līdz pat savai nāvei (ap 930 pr. Kr.) valdījis pār dēmoniem un izsaucis eņģeļus, šais rituālos izmantodams no četriem burtiem sastāvošo Dieva vārdu JHVH (tetragrammatons). Tāpēc sešstaru zvaigzni dēvē ari par Salamana zīmogu vai Dāvida vairogu, mūsdienās- Izraēlas gērbonī- to lielākoties sauc par Cionas vai Dāvida zvaigzni.
Tā kā jaunāko laiku kosmoloģiskie priekšstati no ūdens/ ugns dualisma pārgāja pie četriem elementiem, radās viedoklis, ka heksagramma nu jau sastav no četriem elementiem, pievienojot gaisa komponetu (augšupvērsts trīsstūris ar horizontālu šķērsvītru) un zemes zīmi (lejupvērsts trīstūris ar horizontālu šķērssvītru). Alkimijas simbolu pasaulē četru elementu maisījums parasti nozīmē pirmatnējo matēriju, kas ietver visas sastāvdaļas. Līdzīgā izpratne hekagrammu izmantoja arīdzan brīvmūrnieki ložu zimogos, tos uzskatīja arī par pilnibas simbolu, taču biežāk bija sastopama „liesmojoša zvaigzne” (pentagramma). Sešstaru zvaigzne nereti redzama iekalta Alpu klintīs, kā arī tautas burvestību un maģiju grāmatās, kā specīgs maģisks simbols, kuram nebija nekādas īpašas saiknes ar judaismu. …
