Klosteru kultūra
4.gs. radās pirmie klosteri, Benediktiešu ordenis viens no senākajiem, to dibināja Svētais Augustīns. Galvenais mērķis bija dvēseles glābšana, ko centās panākt ar savas personības izkopšanu, vadoties pēc Kristus parauga. Mūki gandrīz vienīgie prata lasīt un rakstīt un varēja to iemācīt citiem, pie klosteriem tika dibinātas skolas, bibliotēkas. Skriptorijos mūki pārrakstīja grāmatas, kas saglabājušās līdz mūsdienām. Klosteris bija vieta, kur nelaimīgais centās atrast patvērumu, slimais izdziedināšanu. Iemantot svētumu, dzīvojot klosterī bija liels gods, tāpēc vietu skaits tika regulēts. Klosterim piederēja zemes īpašumi un saimniecības un mūki paši gādāja sev pārtiku. Ordeņa brāļi strādāja galdniecībā, auda sev drānas, apstrādāja zemi, būvēja tehniskas ierīces. Klosteris bija paraugs apkārtējiem
12. un 13. gs. radās jauni mūku ordeņi, franciskāņu ordeni dibināja Asīzes Francisks, pretēji benediktiešiem, kas laika gaitā bija iedzīvojušies mantā un turībā, franciskāņi atzina nabadzības ideālu, tādā veidā cenšoties līdzināties Kristum. Dominikāņi atšķirībā no benediktiešiem novērsās no fiziskā darba idejas, priekšroku deva garīgajām ievirzēm.
Baznīcas struktūra
Būt kristietim nozīmēja noteikti piederēt pie kādas draudzes, ko apkalpoja un vadīja garīdznieks, viņi šim darbam tika sagatavoti, iesvētīti. Ikvienam kristietim vajadzēja būt kristietim un noteiktā vecumā iesvētītam, viņa pienākums bija apmeklēt dievkalpojumus, piedalīties grēksūdzē un maksāt baznīcai desmito tiesu no saviem ienākumiem. Lai draudzes vieglāk būtu pārvaldīt no centra, kas bija Romā, tās tika apvienotas bīskapijās, kuru priekšgalā bija pāvesta iecelti bīskapi, kas bija tiesīgi iecelt priesterus.
Ķeceri nebija reliģijas noliedzēji, viņi apšaubīja katoļu baznīcas mācības patiesīgumu un domāja, ka ceļu pie Dieva var atrast arī bez baznīcas un tās reliģisko rituālu starpniecības, šī kustība sākās 11. gs. kā protests pret baznīcas attālināšanos no Kristus patiesās mācības. 13. gs. pieaugot pāvesta varai, sākās pagānu un ķeceru vajāšana un sodīšana.
Baznīcas izmaiņas –korumpētība, ienesīgie baznīcas mati tika pirkti un pārdoti par naudu, daudzi dzīvoja izvirtīgi, šis netikums izplatījās arī klosteros, vairāk interesēja personīgās labklājības vairošana.
…
