Finansu infrastruktūra un regulēšana. Eurosistēma ir tiešā veidā atbildīga par finanšu tirgu infrastruktūru uzraudzību. Infrastruktūras atvieglo līdzekļu, vērtspapīru un citu finanšu instrumentu plūsmu starp pircējiem un pārdevējiem, aizņēmējiem un aizdevējiem. Tās ir nozīmīgākais finanšu sistēmas komponents un ir būtiskas tās vispārējai stabilitātei. Uzraudzības mērķis ir nodrošināt, lai infrastruktūras darbotos raiti un lai iespējamie traucējumi, kas tās skar, neradītu sistēmiskus riskus un neietekmētu visu finanšu sistēmu un tautsaimniecību.
Lai aizsargātu finanšu sistēmu un nodrošinātu finanšu stabilitāti, jānoskaidro galvenie risku avoti un vājās vietas un jāpanāk, lai visas iesaistītās puses, piemēram, finanšu institūcijas un uzraudzības institūcijas apzinātos šos riskus. Izplatītākie riski:
• Tautsaimniecības attīstība palēninās un uzņēmumiem kļūst grūtāk atmaksāt aizņēmumus (sarūkot apgrozījumam) vai mājsaimniecībām rodas grūtības atmaksāt hipotekāros kredītus (bezdarba dēļ) un bankas cieš zaudējumus.
• Aktīvu, piemēram, vērtspapīru, zemes un ēku vai ražošanas iekārtu cenas samazinās vai krasi mainās, radot finanšu tirgos nenoteiktību, kā rezultātā ieguldītāji zaudē naudu.
• Bankas var izsniegt lielus aizdevumus kādai konkrētai nozarei, nonākot situācijā, ka tās var ietekmēt jebkura lejupslīde šajā nozarē.
• Bankas var veikt liela apjoma ieguldījumus, piemēram, akciju vai obligāciju tirgos, tādējādi kļūstot jutīgas pret cenu kritumu šajos tirgos.
Tā kā bankas, apdrošināšanas sabiedrības un citas finanšu institūcijas veido pirmo aizsardzības līniju pret finanšu krīzi. Tad primārais uzdevums ir saglabāt to stabilitāti un maksātspēju, kā arī pārbaudīt aizņēmēju kredītspēju, tādējādi pārvaldot riskus, ko tās uzņemas. …
