Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,45 (18%)
Cena ar atlaidi*:
2,04
Pirkt
Identifikators:225065
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 31.03.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Mūsdienu filozofijā ir dažādi virzieni, kā, piemēram:
1) dzīves filozofija, kas izveidojusies 19.gs. kā pretstats cilvēka un pasaules izpratnei klasiskajā racionālismā. Pie dzīves filozofijas pārstāvjiem pieder F.Nīče, V. Diltejs, G.Zimmels, A. Bergsons. Šī virziena noteicošais jēdziens ir „dzīve”, ar ko tiek izteikta cilvēka dzīve kā organisks elements kādā universālā kosmiska mēroga norisē. Kā savu uzdevumu dzīves filozofija izvirza – izteikt dvēseles dzīvi, pasaules skatījumu un visu dzīves attiecību kopumu jēdzieniskā formā. Šī virziena piekritējs V. Diltejs (1833. – 1911.) uzskatīja, ka „Tāpat kā kultūras sistēmas – saimniecība, tiesības, reliģija, māksla un zinātne – un tāpat kā sabiedrības ārējā organizācija – ģimenes, kopienas, baznīcas, valsts savienība – radās no cilvēciskās dvēseles dzīves kopsakara, tad arī visi šie elementi galarezultātā nevar tikt saprasti citādi kā vien no tā paša avota. Psihiskie fakti veido šo elementu svarīgāko sastāvdaļu, un tāpēc tie nevar tikt aplūkoti bez psihiskās analīzes. Tie ietver saistību sevī, jo dvēseles dzīve ir kopsakars. Tādēļ to izziņu visur nosaka iekšējā kopsakara izpratne mūsos pašos”. Dzīves filozofija cenšas radīt universālu gara zinātņu teoriju, kas spētu kalpot visām tām darbības sfērām, kurās realizējas gars. Tāpat tā cenšas aplūkot pasauli un kultūru laika horizontā, dzīvi traktēt kā procesu. Cilvēks tiek saistīts ar noteiktu vietu un laiku, un cilvēka dzīve – pieredze – izteic viņa attieksmi pret pasauli, ietver sevī vēsturiski radušos nozīmju kopumu, jēgu, kurā ir cilvēks.
pozitīvisms izveidojās 19.gs. 2.pusē Francijā, turpinot Jauno laiku empīrisma tradīcijas. Pie pozitīvisma pārstāvjiem pieder Ogists Konts, Ludvigs Vitgenšteins. Šī virziena piekritēji izvirza prasību pēc pozitīvām zināšanām, proti, tādām zināšanām, kas balstītas uz faktiem. Pozitīvās zināšanas ir tās, kas ir cilvēkam noderīgas. Pozitīvismā pastāv uzskats, filozofija ir iespējama ne tik daudz kā teorija, bet gan kā darbība valodas attīrīšanai un noskaidrošanai (valodas analīzei).

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,08 €
Materiālu komplekts Nr. 1126324
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Filosofiskais pasaules uzskats un termina "tiesības" vēsturiskā izcelšanās un attīstība”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/225065

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties